Lai gan iepriekš rakstīju to Plūdoņa rūķīša dzejoli kā pašu sentimentālāko, kas man uzreiz uzdzen nostaļģiju, tad varu atzīties, ka vienlaikus viņš man arī liekas pats smieklīgākais dēļ rindām:
"Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi"

Jo tad man vienmēr jādomā, kā tas rūķis atnāca un priekšnamā klusi nolika klauci un aizlavījās pie kaimiņiem :DDD nevaru šito vizualizāciju izturēt mierīgu sejas izteiksmi :D