Cik burvīgi, burvīgi, burvīgi !
Sēdēju lejā pie dīķa un skatījos kā lec mēness. Vispirms nodeva sevi atspīdēdams ūdenī, jo aiz kokiem nebija redzams. Un tad apklusa pēdējie putni, sāka lēkāt zivis un pretējā krastā ūdenī ar skaļu plunkšķi ievēlās bebrs. Sēdēju tik ilgi, kamēr Mēnesskungs beidzot parādījās virs kokiem; pateicu labvakar un cilpoju pa tumšo mežu atpakaļ augšā uz māju dzert pļavas puķu tēju :) Godam pavadīts pēdējais vakars laukos šajā vasarā (jo imho vasara beidzās todien, kad bija jāsāk vilkt krekls ar garām piedurknēm). Nākošreiz atbraukšu un būs pavisam rudens.