Karoče atcerējos pusaudžu fantāzijiņas šovakara pasākumā, pasmējos par sevi, 6 glāzītes vīnu izdzēru, pārēdos kūkas, centos būt šausmīgi sabiedriski laipna, centos arī izvairīties no dejām ar pusmūža inženieri un beigās sagarlaikojos (iespējams, pie vainas galvenokārt bija nepārtrauktā zaļumbaļļu mūzika Lapčenoka atdarinātāja izpildījumā, kas baigi dod pa smadzenēm!) un sapratu, cik liela nozīme ir sava vecuma cilvēkiem, vēlams draugiem vai vismaz domubiedriem. Un vispār apnika jau pilsēta un viss cits. Galvā ir taurenis - viņš vislaik grib laidelēties, jo viņam viss ātri piegriežas. Un viņš ilgojas pēc cēlā un nezināmā.
Un viņam liekas, ka jānotiek kaut kam ievērojamam, tikai viņš nevar to sagaidīt.