neizskaidrojams moments
Vienmēr, kad trolejbusā kratos garām Saules akmenim, un skatos, kā uz tumšo debesu fona spīd gaiteņos neizslēgtās gaismas un kā stiklos atspoguļojas saulriets, man vienmēr pārņem tāda vēlme, kaut es strādātu kkur tur augšā, tai mājā. Nav tā, ka sapņotu par darbu bankā, die's pasarg'! Bet...iespējams, tas ir tikai augsto ēku faktors. :D