Kā vienmēr atgriezties Rīgā ir patīkamāk, nekā braukt prom. Un, ja vēl pa "vēju pilsētu" staigājot nonāc pie secinājumi, ka labi, ka tur vairs nedzīvo un ka esi prom, un ka patiesībā dari to, ko gribās un apkārt ir patīkami cilvēki, tad atgriešanās ir vēl 2x patīkamāka.
Vienīgais arī ienāca prātā, ka gribētos beidzot tādus īstus Ziemassvētkus kaut kādos dziļos laukos, kur vakarā visi sēž ar siltumu sirdīs (un rij zirņus ;D). Bet tad jāmeklē sveša ģimene, jo zinot visus skeletus skapī, zemūdens akmeņus un blusas, kas katram kažokā, nekāda siltā ģimeniskā sēdēšana nesanāk....
Un treškārt gribēju jums ieteikt ņammīgu dziesmu. ;))