man vajag skapi. tb plauktus arī.
un vajag mazāk cerības likt uz cilvēkiem. vispār sanāk tā - ja no cilvēka vispār neko negaida, tad vai nu nav vilšanās vai arī ir pārsteiguma moments, kad tas kaut ko tomēr, izrādās, spēj! (risinājums no sērijas "ak jums sāp galva? atnāciet - noņemsim!)
un vēl samulsu, kad man šodien pajautāja, cik man gadu. jo vairāk centos atcerēties, jo mazāk sapratu...atlika vien izrēķināt :D tā jau tik līdz kādiem 20 - kad vislaik domā par savu vecumu un vari uz sitienu nosaukt :P