tb vainas sajūta no pārākuma izjūtas? Ka atbildība šos glābt vai kā? Un arī otrādi - ka vainas izjušana varētu būt taisni tā pārākuma pazīme? Par to pārākuma tēmu man liekas diskusija nekad nebeigsies.

Nez, es tikai sev pierakstu refleksiju par to visu, jo neliek mieru doma - vajadzēja kko darīt, bet ko?, neizdarīju, nu i neko, sūdīgi, bet re kur kaķītis! Šovasar redzēts izšķaidītas sabrauktas neskaitāmas lapsas, vairāki āpši, eži, daži kaķi, pāris suņi, viens stārķis (ne šis)... Tas ir tā kā šausmenē - kad saskaties līķu kaudzes, vienu brīdi paliek tā sirreāli bezcerīgi. Varbūt tas ir ok braukt nost visus tos muļķus, kas lien uz ceļa - darvins sajūsmā lauž krēslu. hvz. vnk sūdīga pēcsajūta pēc tā visa kopumā.

Tāpēc es apbrīnoju un cienu veģetāriešus un tos trakos zvēru aizstāvjus - viņi spēj turēties pie savas melnbaltās pārliecības. Es nevaru, atzīstos un NEkaunos.