| |
[16. Jul 2020|18:24] |
6 gadi
paskrēja nemanot
Dzīvoju Velsā
Sēžu karantīnā
Gatavoju vakariņas |
|
|
| |
[19. Jun 2014|23:48] |
|
Es sāku negribēt runāt ar tevi, viss ir tik drūms un tāda sajūta, ka apkārt nav neviena paša cilvēka, kas vēl labu, viss ir tik slikti, viss ir tik grūti. Vai tiešām nav nekā cita par ko runāt un varbūt pasmieties? Es sažnaudzu dūres tik bieži tikai tāpēc, ka esmu pārāk nogurusi lai strīdētos |
|
|
| |
[26. Dec 2013|11:33] |
patiesībā vakar bija ļoti forši Ziemassvētki, nosēdējām līdz pašām beigām un nekur nebēgām.
un šodien bija doma ar priekšnieci iet ciemos pie viņas priekšnieces, bet man kkā pilnīgi negribas un neviens nezvana, tāpēc mēs iesim uz pilsētu tērēt manu naudu un attapties pabā kkad vēlāk. |
|
|
| |
[20. Okt 2013|21:40] |
|
jaaaa!!! mēs pārvācamies, necils vienistabas dzīvoklītis kas būs mūsu uz gadu sākot no nākamsvētdienas :) |
|
|
| |
[13. Okt 2013|23:12] |
mans nenormāli superīgais sapnis ir tagad Bristole, jo pie velna drūmo Redingu, Bristolē cilvēki likās lielāki dzīves baudītāji un mazliet kulturālāk tur viss, krāsaināk un vispār viss bija tik forši neskatoties, ka šodien staigājām cauri slapji un nosaluši un nezinājām kur ta īsti likties, tāpēc aizgājām uz to foršo kafejnīcu, kur vakar kafijojām un man radās tāds sapņa īstenošanas sapnis, ka man vajag tagad auto tiesības, mums vajag tādu mazu gimpy car, lai varam izbraukāt un mēs tiešām varētu meklēt dzīvesvietu tur, jo Newbury ir tikai stundas attālumā un vilcieni visi tur pat, darba pietiktos gan man, gan vīrietim.
Tad nu pateicu arī vīrietim, ka man vajag tiesības un viņš man zureiz piedāvāja to un šito. Mājās atbraucos sāku meklēt internetos cik aks un kā, bet es neko te nesaprotu, atrodu kādus 10 instruktorus, pie kuriem stunda maksā no 25 līdz 32 mārciņām un tad kādus 5 kam stunda maksā no 10-15 mārciņām. It kā negribas pārmaksāt, kā varētu notikt gadījumā ar tiem lētajiem, bet nesaprotu kur tā atšķirība tāda? Varbūt man pirksti līki un es nemāku sameklēt privātos instruktorus un man met ārā tikai skolu instruktorus, kam ir slavens bizness un pieredze un tāpēc prasa baigo ciparu, tāpēc ka tiem dārgajiem tā arī bija ka visi katrs savā mājas lapā izreklamēti zem kkādām autoskolām. būs darbā jaizprašņā viena no meitenēm, kas šobrīd mācās, cik kas maksā un ar ko jārēķinās, jo neticas, ka noteikumus var pats mājās mācīties un iet uz testu, kad esi gatavs. |
|
|
| |
[12. Okt 2013|18:14] |
|
Esmu Bristolē, vīrietis vakar norezerveja viesnīcu un šorīt atbraucām nelielās brīvdienās. Smuki, ļoti daud visādu interesantu kafejnīcu un pabu. Pilsēta kūsā no dzīvības, daudz studentu, pilnīgi sapņi būvējas prātā par studijām šeit, sociālo dzīvi un darba iespējām. Gribas, gribas man mācīties tā ka acis sprāgst laukā. |
|
|
| |
[8. Okt 2013|23:50] |
šķirstu dzīvokļu sludinājumus, izlasu privātos, tas izlasu tos, kuri iekļaujas mūsu budžetā. šis tas, tāds tīri glīts un pieņemams, citi vnk drausmas, guli savā dubultajā gultā un nepieceļoties i vari traukus izlietnē nomazgāt, i viesiem ārdurvis atvērt.
pēc visiem šokiem ar pašvaldību, es tiešām sāku neapzināti apspriest domu par to, ka man galva ir sačakarēta tādā līmenī, ka es nespēju strādāt un man vajag sociālu palīdzību tik pat ļoti kā medicīnisku |
|
|
| |
[1. Sep 2013|22:41] |
|
Esam mazaa paradiizee. Saule, juura, fantastisks eediens un vispareejs miers. |
|
|
| |
[28. Aug 2013|03:48] |
|
aiz garlaicības paskatījos tādu lietu kā "Dzīves krustcelēs" un uzsita asinis bik. Dēļ tādām vecenēm, kas tur kantoros sēž un neko vispār nerubī, tik zin kā citus izmisumā dzīt, es uz Latviju negribu nemaz atpakaļ doties. Kā lai nezaudē savaldīšanos, ja tā vien gribas par katriem 3 vārdiem pa muti uzšaut, lai daudz nesprēgā. Ok, tas viss iestudēts, bet tādas bābas pastāv visos tajos megabirokrātiskajos kabinetos un ēkās, darīt neko nejēdz, tik par kārtību runāt. |
|
|
| |
[5. Jun 2013|14:16] |
mums ir vistiņas, vistiņas, vistiņas
ar visu mājiņu un aplociņu kur skraidīt, bet pagaidām abas skaistules dzīvojas pa dārzu, lai pēc pārceļojuma justos komfortablāk. tādas smukas, ar ļoti spalvainām pakaļiņām un pēdiņām, un oliņas būs tādas maziņas un koši dzeltenas, kā kukurūzas pārslas. vīrietis priecīgs un es ar. nav jau gluži kā suņuku pieņemt, bet tomēr ir kāds par ko tagad rūpēties un priecāties :) |
|
|
| |
[16. Apr 2013|22:17] |
nu man tā negribas, negribas, negribas braukt, es tak nevienam tur neesmu vajadzīga.
panika sāk mazināties dienām ejot, bet man vnk negribas, negribas domāt ko ņemt un neņemt, ko vest un ko nevest, vai kkas īpašs kādam jānopērk vai nē, vai vispār kādam vērts atgādināt, ka es braucu vai kā. tikai liels negribas, negribas, negribas
vislabprātāk paņemtu savu komforta zonu līdzi, kas ir mans vīrietis un pavasaris un darbi un viss tas. bet nebūs tādām lietām notikt. |
|
|
| |
[14. Apr 2013|11:07] |
piekusu. vismaz pamodos labi izgulējusies, bet ar sāpošu kaklu. tā ne pārāk sāpošu, bet mazliet tā kā niez, un es zinu, ka šī kakla gandrīz sāpēšana ir saistīta ar to ka negribas par kko runāt. psihes līmenī, mani kkas biedē, tikai es nezinu kas. labi, laikam zinu, ja nu man piezvana un aicina uz interviju, ja nu...
vakardarbā bija vnk nežēlīga diena. nežēlīga pret tiem, kam rūp. pret tiem, kam strādāt gribas, jo kāds izdomāja salikt daudz aģentūras darbiniekus tur, kur lūk stipra pārējā komanda. bet nu es tikai pierādīju sev, ka spēju organizēt un spēju komandēt, kamēr pati arī ņemos un daru un viss notiek. es esmu boss :) tas mani dara priecīgu sava pašnovērtējuma ziņā |
|
|
| |
[19. Mar 2013|19:31] |
|
glāze šampanieša, glāze jauka baltvīna un es esmu pieļurbājusies, sēžu satinusies Guinness karogā un sapņoju, ka esmu Wonderwoman |
|
|
| |
[19. Mar 2013|01:13] |
slikto atcerēties negribu.
pirmā Svetā Patrika diena aizvadīta, vīrietis pievarēja ap 25 pintem Guinnes, es daudz neatpaliku.
Lokālajā pabā bija jauka pēcpusdienas pasēdēšana, izdzerts tika daudz melnā dzēriena, dabūjām visu iespējamo, sākot no aprocēm, ieskaitot cepures, balonus, piepūstas pints glāzes, beidzot ar ietīšanos Guinness karogā un došanos uz Redingu. Paēdām diezgan negaršīgā vietā, tas mazliet skumji, jo vieta forša, patīk stils un vispārējā koncepcija, bet serviss pieviļ pārāk bieži.
Tā nu sākām dzimšanas dienas atzīmēšanu Redingā, kopumā ballīte tik pat neapmeklēta kā manējā, bet beigās tikām pie diviem viesiem, kas pieskrēja uz glāzi un bija labi. īstenībā pavadījām kopā patīkamu laiku un neviens tā īsti nepietrūka. paklausījāmies īru grupu īru pabā un bija viss kā pienākas.
neizpalika viesnīcas bārs, pēdējāš lāses Guinness un gulēt. nakts bija ar dažiem piedzīvojumiem, šodien visu rītu ķiķinājām un pieminēsim vēl ilgi.
rīt brīvdiena, ceru tik pat patīkama un jauka, kā šodienas pēcpusdiena. |
|
|
| |
[15. Mar 2013|12:06] |
|
kad es būšu Latvijā, es aizdošos uz Lido un ēdīšu karbonādi ar sieru un ceptus kartupelīšus ar ķiploku mērci. |
|
|
| |
[14. Mar 2013|00:04] |
šodien veiksmīga darba intervija, bet pašai nekāda satraukuma par to vai sanāks vai nē. laikam jau nerūp, jo kāda starpība kur pērties un darīt vienu un to pašu.
nākamnedēļ 4 dienas iekš NRC, tas nozīmē 2x95 naudiņas + kas vēl tur sanāks, Latvijas un mammas dzimšanas dienas konts sāk piepildīties.
Ko es iekš LV darīšu es nezinu, visiem vienalga, man ar. sēdēšu kaktā un mēģināšu nenosmakt mammas dzīvoklī, jo, kopš dzīvoju anglijā, mana alerģija uz pelējumu ir palikusi spēcīgāka, tik slikti, ka uzturēties pelējuma pilnā dzīvoklī man ir neizturami, tā, ka jāšķauda, jāasarojas, un dažkārt pat jāvemj un jāraustās krampjos.
vislabprātāk es vizinātos apkārt, tā pat vien, aizbrauktu uz Roju, uz Talsiem, man gribas redzēt Siguldu un vēl Liepāju un varbūt vēl kautko, varbūt sadomāšu sev kādu mazu ekskursiju.
vīrietis aizbraucis zeltu pelnīt, es sēžu mājās un nezinu kur likties, puda aizņemta savās lietās, Līva Liverpūlē, braukt uz Redingu un sēdēt pabā ar negribas, tā nu es pa mājām, uztaisīju pavasara tīrīšanu istabā, izskatās kā jauna istaba, jo neizpalika bez mēbeļu stumdīšanas un lietu pārkārtošanas.
bet visādi citādi esmu savāapburtajā lokā - dators, krustdūrieni, xbox, telefons un tā uz riņķi, ja neuznāk lielā gulēšana. ārā darīt nav ko, vējš tāds, ka caur kauliem iet, no brīva prāta ārā neprasās.
jūtos labi, bet no malas izskatās, ka esmu nožēlojama, drīz jau vairs nevarēšu ar savu resno pakaļu pat caur durvju aili iziet. |
|
|
| |
[9. Feb 2013|21:47] |
šodien strādāju iekš racecourse. pirmo reizi loģistikā. pirmo reizi šeit un vispār. interesanti būt vienam no tiem cilvēciņiem, kas sadabū kas vajadzīgs un atrod un nodod un kārto visu pa plauktiņiem. tā nu es staigāju apkārt darbu meklēdama, jo šī raceday diezgan klusa un mierīga, tad nu ne pārāk daudz darāmā, parunājos ar visiem, pasveicinājos, tik patīkama sajūta, ka jebkurā vietā, kur vien es devos, vismaz viena persona pazīstama, tas atstāja to patīkamo, ģimenisko sajūtu, kas valda iekš The Newbury Racecourse. tā nu šodien pat nepaspēju īsti nogurt, kad darba diena bija galā. menedžere pēc tam bija sūtījusi vīrietim īsziņu "your girlfriend is so nice, fab to work with her". tā nu esmu palūgta strādāt aiznākamnedēļ 6 smukas dienas + man pacēla dienas algu par racedays, no manām 70 mārciņām uz 94, pēc vieglas matemātikas, mani tās sešas dienas aizvedīs pie apmēram 450 mārciņām, kas ir tieši tas kas nepieciešams, jo.....
.... jo pirmdien mēs ejam skatīties 4 dzīvokļus Redingā. tomēr pārvāksimies uz Redingu, jo tur tomēr viss pa ceļam utt. domājams pārvākšanās notiks aprīļa mēnesī, kad apkura šajā mājā tiks izslēgta un mūsu dalītais rēķins vairs nebūs nepieciešams. tad nu tagad abi esam taupības režīmā, jo līdz 1ajam aprīlim jāsavāc 2000 mārciņas + maijā man jāsāk maksāt mana rēķina daļa kas būs ap 600 mārciņam + uz LV jālido + mamma brauc ciemos.....
runājot par mammām, Spensera mamma ir vnk burvīga, ceturdienas pēcpusdienā, kad atnācu no darbiņa mājās, sāka sāpēt zobs, bet nu tā sāpēc ka jāraud un kratīja drebuļi pilnīgi no sāpēm. tā nu mamma paņēma telefonu un sāka zvanīt riņķī apkārt, līdz, es nezinu ar kādām metodēm, bet sarunāja man ārkārtas zobārstu Redingā 9os vakarā, tā nu mašīnā iekšā un uz Redingu, kur mani apskatīja un paziņoja, ka atkal mirst nervs, pusseja bija uzpampusi tā, ka pat kreisā nāss bija ciet no pampuma, bet zobārsts izrakstīja antibiotikas, tā kā nu jau ir labak, pirmdien īstais zobārsts, cerams salabos un iztīrīs no nejaucību...
ai, vēl ko gribējās te pirakstīt, bet acis līp ciet, tomēr nogurums ... |
|
|
| |
[2. Feb 2013|21:42] |
otrā diena kā bāra menedžerei. viss notiek, spēju sevi kontrolēt, gatavojos. problēmas šoreiz bija ne ar mani, bet ar darbiniekiem. nu kā var nākt uz darba smirdīgs kā miskastnieks? vai tiešām to mārciņu žēl iemest koplietojamajā veļasmašīnā, lai zinātu,ka darbs būs nākotnē VĒL? protams, žēl puiša, ka šī bija pirmā un pēdējā reize šajā iestādē, bet nu primitīvaas lietas tomēr ir jāprotās.
kas nākamais? nākamais ir audzēt mugurkaulu, grūti aprast ka visiem nav jaizdabā, muzlimu meitene nebija priecīga, par uzdevumu tīrīt jel ko, tā pat puisis, kam izpalīdzeju palaizdama mājās ātrāk kā nepieciešams. mani nerespektē, bet te nu es atkal saskaros ar apjukumu - iepriekšējo reizi, kad visiem godīgi atzinos, ka man pirmā reize, visi klausīja uz vārda, man vārds bija likums un tecēja kā bitītes, pēc katra mana lūguma (jo paveles es nemāku dot). šoreiz - ignorance. izrunājos ar savu menedžeri, nākamreiz būs kliedziens rācijā un viss saliksies pa vietām, varu atļauties, šodien pierādīju pati sev, ka tas ekstra darbinieku skaits nav nozīmīgs manai spējai dot labu servisu. manuprāt ignorance skaidrojama ar to pašu kas Ascot - nerunāju bezakcenta angļu valodā, tad nu var neņemt mani vērā tie, kas lepni nēsā britu pases. tādēļ šodien arī izskanēja jauns mērķis - mācīties un apgūt, lai es varētu iegūt britu pasi ar tautību : latviete.
mēneša laikā esmu sasniegusi pārāk daudz manuprāt, bet tas ir lēni nācis. cik neesmu plēsusies, cik neesmu centusies, visur tupiks, bet te.. mēnesis un man ir 8 padotie, respekts un viss pārējais. lietas notiek, tas nav fināls, man ir vēl daudz kas sasniedzams. nu tik jauzkāpj mazliet augstāk iekš Newbury Racecourse, te varu ietipināt, ka nedrīkst aizmirst pieteikties Royal Ascot, bet pieteikties tam ko gribu, ja atteiks, tad "paldies, uz neredzēšanos". man ir pieaugusi vērtība, par kuru esmu cīnijusies. |
|
|
| |
[31. Jan 2013|06:52] |
omg,
iedeva man pabiezu mapīti ar visiem papīriem, kas man jāsapilda dienas gaitā, iespieda rokās rāciju un parādīja virzienu - ej un menedžē.
tad man pretī stāv 7 cilvēki un man ir jābūt bosam, un viss ko es saku tiek darīts un visiem labi, un viss notiek, mazliet gan pavilka uz zoba, bet viss kārtībā beigu beigās. vakarnakt mēģināju nedomāt par to, savādāk miega nebūtu bijis nevienā acī.
bet man patika pietiekami, lai tiektos uz to, lai gan izsaktās, ka iekš hospitality būtu menedžēt daudz vieglāk, šeit tomēr daudz vairāk klientu, servisam jābūt ātram un precīzam, bet tas tā. ar laiku, ar laiku varbūt.
redzēsim kas notiks nākamā mēneša laikā, dos man menedžēt kādu no bāriem vai nē. tas arī būs rādītājs, nevis tas cik ilgi neļaušu sev gulēt domājot par to. |
|
|