|
9. Feb 2013|21:47 |
šodien strādāju iekš racecourse. pirmo reizi loģistikā. pirmo reizi šeit un vispār. interesanti būt vienam no tiem cilvēciņiem, kas sadabū kas vajadzīgs un atrod un nodod un kārto visu pa plauktiņiem. tā nu es staigāju apkārt darbu meklēdama, jo šī raceday diezgan klusa un mierīga, tad nu ne pārāk daudz darāmā, parunājos ar visiem, pasveicinājos, tik patīkama sajūta, ka jebkurā vietā, kur vien es devos, vismaz viena persona pazīstama, tas atstāja to patīkamo, ģimenisko sajūtu, kas valda iekš The Newbury Racecourse. tā nu šodien pat nepaspēju īsti nogurt, kad darba diena bija galā. menedžere pēc tam bija sūtījusi vīrietim īsziņu "your girlfriend is so nice, fab to work with her". tā nu esmu palūgta strādāt aiznākamnedēļ 6 smukas dienas + man pacēla dienas algu par racedays, no manām 70 mārciņām uz 94, pēc vieglas matemātikas, mani tās sešas dienas aizvedīs pie apmēram 450 mārciņām, kas ir tieši tas kas nepieciešams, jo.....
.... jo pirmdien mēs ejam skatīties 4 dzīvokļus Redingā. tomēr pārvāksimies uz Redingu, jo tur tomēr viss pa ceļam utt. domājams pārvākšanās notiks aprīļa mēnesī, kad apkura šajā mājā tiks izslēgta un mūsu dalītais rēķins vairs nebūs nepieciešams. tad nu tagad abi esam taupības režīmā, jo līdz 1ajam aprīlim jāsavāc 2000 mārciņas + maijā man jāsāk maksāt mana rēķina daļa kas būs ap 600 mārciņam + uz LV jālido + mamma brauc ciemos.....
runājot par mammām, Spensera mamma ir vnk burvīga, ceturdienas pēcpusdienā, kad atnācu no darbiņa mājās, sāka sāpēt zobs, bet nu tā sāpēc ka jāraud un kratīja drebuļi pilnīgi no sāpēm. tā nu mamma paņēma telefonu un sāka zvanīt riņķī apkārt, līdz, es nezinu ar kādām metodēm, bet sarunāja man ārkārtas zobārstu Redingā 9os vakarā, tā nu mašīnā iekšā un uz Redingu, kur mani apskatīja un paziņoja, ka atkal mirst nervs, pusseja bija uzpampusi tā, ka pat kreisā nāss bija ciet no pampuma, bet zobārsts izrakstīja antibiotikas, tā kā nu jau ir labak, pirmdien īstais zobārsts, cerams salabos un iztīrīs no nejaucību...
ai, vēl ko gribējās te pirakstīt, bet acis līp ciet, tomēr nogurums ... |
|