|
2. Feb 2013|21:42 |
otrā diena kā bāra menedžerei. viss notiek, spēju sevi kontrolēt, gatavojos. problēmas šoreiz bija ne ar mani, bet ar darbiniekiem. nu kā var nākt uz darba smirdīgs kā miskastnieks? vai tiešām to mārciņu žēl iemest koplietojamajā veļasmašīnā, lai zinātu,ka darbs būs nākotnē VĒL? protams, žēl puiša, ka šī bija pirmā un pēdējā reize šajā iestādē, bet nu primitīvaas lietas tomēr ir jāprotās.
kas nākamais? nākamais ir audzēt mugurkaulu, grūti aprast ka visiem nav jaizdabā, muzlimu meitene nebija priecīga, par uzdevumu tīrīt jel ko, tā pat puisis, kam izpalīdzeju palaizdama mājās ātrāk kā nepieciešams. mani nerespektē, bet te nu es atkal saskaros ar apjukumu - iepriekšējo reizi, kad visiem godīgi atzinos, ka man pirmā reize, visi klausīja uz vārda, man vārds bija likums un tecēja kā bitītes, pēc katra mana lūguma (jo paveles es nemāku dot). šoreiz - ignorance. izrunājos ar savu menedžeri, nākamreiz būs kliedziens rācijā un viss saliksies pa vietām, varu atļauties, šodien pierādīju pati sev, ka tas ekstra darbinieku skaits nav nozīmīgs manai spējai dot labu servisu. manuprāt ignorance skaidrojama ar to pašu kas Ascot - nerunāju bezakcenta angļu valodā, tad nu var neņemt mani vērā tie, kas lepni nēsā britu pases. tādēļ šodien arī izskanēja jauns mērķis - mācīties un apgūt, lai es varētu iegūt britu pasi ar tautību : latviete.
mēneša laikā esmu sasniegusi pārāk daudz manuprāt, bet tas ir lēni nācis. cik neesmu plēsusies, cik neesmu centusies, visur tupiks, bet te.. mēnesis un man ir 8 padotie, respekts un viss pārējais. lietas notiek, tas nav fināls, man ir vēl daudz kas sasniedzams. nu tik jauzkāpj mazliet augstāk iekš Newbury Racecourse, te varu ietipināt, ka nedrīkst aizmirst pieteikties Royal Ascot, bet pieteikties tam ko gribu, ja atteiks, tad "paldies, uz neredzēšanos". man ir pieaugusi vērtība, par kuru esmu cīnijusies. |
|