same shit [entries|archive|friends|userinfo]
Lote

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[21. Jan 2013|14:26]
apnicis. man te pozitīvais tēls jātēlo, jāstāsta cik man labi un spīdoši iet, cik viegli viss utt, lai tik nečīkstētu par braukšanu atpakaļ utt, bet nē, pat manām labajām ziņām un kam tik vēl ne tiek uzkrauts liels negatīvisma maiss, viss sliktais jau man zinām pusgadu atpakaļ, bet nē, vajag taču atgādināt, vajag pastāstīt ka vissirslikti un lai tik es tagad speru savu pozitīvo atbildi gaisā, jo nedrīkst taču apbēdināt. un tad brīnās ka mēnesi jāgaida atbilde uz vēstuli. sliktu negribas teikt, bet nu man ir apnicis, ka es nevaru apsēsties un būt tā vienīgā ar drūmumu un problēmām un ko tik vēl ne.
Link2 paziņoja|pateiksi ar?

[18. Jan 2013|10:49]
sajūtas kā pāris gadus atpakaļ manas mammas mājās.
ārā sniegs, mājā kautkādas kustības, šiverēšanās, uzkopšana, nekādu plānu dienai īpaši nav un sākot skanēt Queen, radio tiek uzgriest dikti skaļi.

tik nav jābaidās par strīdiem un, ka kāds varētu apvainoties, viss tik vienkārši un skaisti.
Linkpateiksi ar?

[31. Dec 2012|14:16]
[skan, skan, skan.... |BBC Radio 2]

gads strauji pietuvojis beigām, sajūta ka paskrējuši mēneši 4 starp iepriekšējo pīrāgu cepšanu un šo.
krāsnī brūninās pirmā speķa pīrāgu kārta, pēc tās kāpostu.
šķiet lietus nav pārstājis līt visu mēnesi, sniegs arī ir tas, kas man liek ilgoties pēc mājām.

šis gads beigu beigās man ir atnesis daudz, nekas nešķita nozīmīgs, bet ja es apsēžos un apdomājos, tad esmu ieguvusi gada laikā vairāk, kā pēdējos 5os gados kopā. pirmkārt jau jāsāk ar sevis un prāta vešanu uz pareizo ceļu, pašnovērtējums man ir mainījies, negribas teikt ka cēlies, jo ar savu iedomību esmu bijusi pārāk pašpārliecināta, bet tagad ir sajūta, ka esmu pietuvojusies realitātei un zinu uz ko esmu spejīga un kas man vēl jāapgūst. darba vietas situācija arī lēnā garā noskaidrojas, es tiecos uz mērķiem, bet bez agresīvas kaujas, neviens nav sliktāks vai labāks par citu, viss atkarīgs cik daudz tu spēj un es varu, man uzticas, es neesmu ēna, es tiešām eju un daru un visi ir apmierināti.
esmu ieguvusi jaunus draugus, ne tādas sirds personas, bet ir ar ko satikties reizi pa reizei uz kādu mūļķību un aprunāšanos.
es esmu ieguvusi jaunu ģimeni, kas mani neticamā kārtā ir akceptējusi, pieņēmusi kā savējo, kas dod tik daudz mīlestības, cik vien var dot. un protams es esmu sastapusi TO personu, kas mani šobrīd dara pietiekami laimīgu. nav tās sajūtas iekšā ka gribas kliegt un bļaut, ka esmu laimīga bla, bla, bla, bet jā, man ir blakus tas cilvēks, kas dod man pretī tik pat daudz mīļuma cik es dodu viņam un tas ir tik patīkami beidzot sajust, ko nozīmē tāda īsta lutināšana, bez liekvārdības, ar visiem mazajiem kašķiem un nelielo bļaušanu pēc kuras abi nodurtām acīm un vainīgu sirsniņu atvainojas un apskaujas un viss ir labi, jo viss ir izrunāts.
Link4 paziņoja|pateiksi ar?

[9. Nov 2012|21:51]
mazais dienas prieciņš - esmu dabūjusi part time darbu iekš The Newbury. netraucē kāpties augstāk iekš Racecourse un vvieta arī jauka
Linkpateiksi ar?

[9. Nov 2012|13:37]
pa ilgiem laikiem man šodien pirmā vakara maiņa, darbs sola beigties ap 2iem naktī. nebūtu šorīt piecēlusies ar vīrieti, neredzētu viņu līdz rītvakaram.

otrdien uz Latviju, šoreiz atpūtā, neko neplānoju, nekur neskrienu, esmu apziņojusi savlaicīgi, ka ierodos un nummurs nav mainījies, tas arī parādīs cik ieinteresēti citi ir mani satikšanā, iespējams nākamās brīvdienas nemaz neraušos turp, šobrīd Spānija vilina vairāk. Dzīvoju tak vienreiz.

galva pilnu problēmu, bet pēc pagājušās nedēļas brake-down atkal manas maģiskās tabletītes strādā un viss ir skaisti un gribas iet un darīties.

man te vakar pārmeta, ka es cibā nerakstu, vai tiešām ir patīkamāk lasīt šo pliekano sūdu, kā nelasīt neko?
Link4 paziņoja|pateiksi ar?

[6. Nov 2012|12:53]
šodien būs laikam pīrāgiem būt
Linkpateiksi ar?

[3. Nov 2012|07:23]
Un šorīt es atvadījos no pagājušajām attiecībām. Man palikušas jaukas atmiņas un draudzīgas jūtas, bet nekas vairs mūs nespēs atgriest kur bijām. Tad ir noslēdzies cikls. Bija jāpaiet tikai 2 gadiem, lai manī uzrastos šī pabeigtības pārliecība.
Linkpateiksi ar?

[29. Sep 2012|07:01]
es ļoti atvainojos, par tiem kurus aizskaru, bet vēlreiz un vēlreiz es sastopos ar situāciju, kas man liek domāt, ka ārsta diplomu ieguvuši ir cilvēki, kam par ārstu uzdoties nebūt nav pieņemami.
savu ģimenes ārstu neesmu redzējusi jau mēnešiem, un tā pat - pēdējo reizi,kad redzēju viņa pilnībā manī neklausījās, lai gan manā situācijā viņai būtu jāklausās, jo tā nebija kārtējā gaušanās par sāpošiem locekļiem vai sūrstošu kaklu. 2 minūšu laikā tika izrakstīta recepte un nāc pēc mēneša atkal. un kad es mēģinu pēc tā mēneša pierakstīties, izrādās, ka tad viņa atvaļinājumā, tad slima, tad vēl kkas, tā nu klejoju no viena GP pie cita, kas tik paraksta receptītes un visu gaišu.
ceturdienas nakts bija viena no tām, kas atkal nostiprināja pārliecību + ne LV vienīgajiem problēmas ar neatliekamo medicīnisko palīdzību.
aizgājām ar vīrieti čučēt, viss smuki, viss labi, tik pēc darbiem un manām zobu sāpēm pārguruši. nakts vidū pamostos no tā, ka vīrietis skaļi bļauj pa visu māju mani, lai nākot pie viņa. aizskrienot līdz toletei man paveras slaktiņa cienīga aina - asinis visur, un ne jau viegli atškaidītas ar urīnu, bet kārtīgas asinis - biezas un piesātinātā sarkanā krāsā, vīrietis sāpēs vaid, pati attopos jau runājot pa telefonu ar ambulanci. OK, pieņemsim ka mana angļu valoda nav tik perfekta kā varētu vēlēties, iespējams mani nesaprata, bet paziņot, ka situācija nav neatliekama un ka 40 min laikā man atzvanīs? labi, abi nomierinamies cik nu iespējams un gaidam zvanu, paiet pusstunda, 45 min un tad stunda, vīrietim atkal vajag čurāt, es teciņiem dodos līdzi, pastāvēšu klāt ja nu kas. atkārtojas atkal situācija tā pati, asinis pa gaisu, sāpes, izmisums, man telefons rokā, šoreiz meitene otrā galā attapās, ka kkas tomēr laikam nav labi, savienoja mūs ar staciju, kur sieviete parunājās ar vīrieti un pateica, ka kāds atbrauks līdz mums. tikmēr vīrietis pārbijies tik ļoti, ka man izmisums, nezinu ko iesākt, sakrāmēju uz slimnīcu ņemamo somu, ja nu kas, pamīļoju, pasmaidu, sagaidu ātro palīdzību, kas parādās vienas personas veidolā, kas ar mums aprunājies paziņo, ka tas ir kkas pietiekami nopietns un braucam uz slimnīcu. te nu man liekas, bija viņa kļūda izvēloties slimnīcu. Dzīvojam mēs tādā kā lauku miestā ne gluži, bet līdz Redingai ir savi 40km, tur arī liela slimnīca bet A&E ir arī Basingstoke, uz turieni mūs arī vedīšot.
slimnīcā māsiņas atstāja iespaidu, ka nu viss būs labi, bet tikai līdz brīdim, kad atnāca daktere. neatpazinu vai viņa poliete vai slovākiete, bet nu akcents un vārdu krājums bija diezgan šokējošs, mūsos vispār neklausījās, ka tās nav tikai asinis urīnā, bet kas briesmīgāks. tā nu gaidījām analīžu rezultātus, vīrieitim atkal vajag pačurāt, dodamies uz toleti. kamēr viņš tur sāpēs atkalsāk klaigāt, daktere gaitenī kko pēta monitorā un kad nu beidzot vīrietis iznāk ārā pieasiņojot gaiteni, viņa nosaka "tas nu gan nav labi, es domāju ka jāzvana ķirurgam". c'moon, viņai tas prasīja 4 stundas, lai saprastu, ka kkas nav kārtībā.
ķirurgu neredzējām, iespieda mums rokās paciņu antibiotiku un visu gaišu. pulkstens agrs piektdienas rīts, taksis 45 mārciņas, jābrauc mājās un uroloģijas nodaļāi tiks ziņots par vīrieti, lai gaidot rīt zvanu, bet ja paliek sliktāk, lai braucot atpakaļ.
līdz 2iem dienā nekādu ziņu, es noskaldīju, ka kkas ir jādara kamēr darba diena, tā nu ar māsas palīdzību tikām skaidrībā, kas un kā. uz darbu vīrietis arī šodien neaizgāja, jo tas pats turpinās vēljoprojām. citu simptomu nav, pat saguris nav, tik vien, ka ik pa brīdim pārbīštas, ar savu seju biedējot mani. labi, ka sencīši drīz atpakaļ no ceļojuma, vismaz būs pašiem savs transports ja nu tiešām jābrauc atpakaļ uz slimnīcu.
Linkpateiksi ar?

[4. Aug 2012|11:49]
man patīk tas, kas man pieder šodien. man pieder iespēja tagad sēdēt saules pielietā dārzā, dzert manu tēju un smēķēt pirmo šīsdienas cigareti.
un tā vienkārši neko nedarīt.
Linkpateiksi ar?

[14. Jun 2012|14:16]
mani par daudz lutina, man tā sāk likties. vai arī es beidzot saņemu, ko esmu pelnījusi
Link1 paziņoja|pateiksi ar?

[5. Jun 2012|11:30]
viņš ir viens no mīļākajiem vīriešiem, kāds jebkad ir šķērsojis manu dzīvi. es jūtos labi, jo man tiek atgādināts cik jauka un forša un smuka es esmu. ne pārāk daudz un ne pārāk maz. man tiek stāstīts, ka nevajag klausīties visādos pamuļķos, kas saka, ko sliktu par mani, man tiek kontrolēta dzīve tādā līmenī, kā "vai tev negribas ēšt?", "vai tu iedzēri zāles?", "vai tu vēlies to vai šito?" un tā mīļi un jauki.

bet man ir tik ļoti bail, ka vienā brīdī emocionāli es būšu gatava kādam pieķērties un es pieķeršos viņam, bet viņš nav tā īstā persona, mūs tas neinteresē. mums būtībā ir attiecības, bez attiecībām un es jūtos pasakaini, jo nav jāstreso, ka esmu viena un tajā pat laikā es esmu brīva un varu darīt ko sirds kāro. tas ir tik patīkami, kad kāds pieskaras un samīļo un ka ir kam gatavot ēst un ir ar ko kopā pavadīt laiku.
Linkpateiksi ar?

[22. Maijs 2012|10:54]
mēnesis )
Linkpateiksi ar?

[17. Apr 2012|17:59]
šodien dušā es sevi mēģināju noberst no sliktām domām un tad es atcerējos, ka laikā, kad dzīvoju kopā ar Ezi Purvciemā, man patika iet vannā, bet nepatika vientuļi sēdēt, tā nu mēs dažkārt salaidām vannā karsto ūdeni, mani tur iesēdinājām un skatījāmies filmas, tad viņš man berza muguru, tā spēcīgi un mīļi un man tik ļoti sagribējās, lai tas viss turpinātos vēl tagad. Es iespējams kļūdos, bet man gribētos, lai viss nebūtu beidzies, kā tas beidzās.
Linkpateiksi ar?

[16. Apr 2012|13:48]
es atkal naktīs slikti guļu, pa pāris stundām, bet, ja sanāk apdullināties, tad mazliet ilgāk un ciešākā miegā. un apdullinoties, es nesapņoju/nemurgoju.
jo mani sapņi/murgi jaucas ar realitāti, pamostoties man vajag aiztaisīt acis un sajust, vai tiešām man nav uzplēsts vēders vai nogriestas kājas, tad es ataisu acis un vēroju kur es esmu - vai tiešām neesmu pamodusies kādam blakus, vai tiešām neesmu piesieta pie grīdas, vai tiešām mans murgs bija tikai murgs, ne realitāte. man šķiet ka šādi var prātā sajukt.
Linkpateiksi ar?

[15. Apr 2012|15:51]
vakar, pirms gulētiešas, es skatījos uz sevi vannas istabas spogulī, es skatījos uz sevi pārģērbjoties un pirmo reizi mūžā es biju apmierināta ar savu izsaktu, ar matiem, ar seju, ar manu augumu. tā bija tik pacilājoša un nomierinoša sajūta, es nespēju nedomāt šodien visas dienas garumā par emocijām, aks manī bija vakar, tas liek man smaidīt un justies vēl labāk. es sāku just, ka mana dzīve mainās.
Linkpateiksi ar?

[19. Mar 2012|15:06]
es šodien šajā brīdī sāku strādāt ar sevi. dikti gribas sākt rakstīt šeit kā man gāja nedēļas nogalē, jo tas man ļautu palikt gultā un smēķēt cigaretes pie atvērtā loga, bet es sevi spiežu sašķirot drēbes un ielikt mazgāties, lai pēc tam varētu izlīšt dārzā un pasauļoties ar to pašu cigareti. varbūt dārzā iešanu apvienošu ar cibošanu, bet tad jau redzēs.
Linkpateiksi ar?

[13. Mar 2012|20:42]
biju šodien uz interviju savas terapijas sakarā, bija interesanti un pamācoši un pati saviem spēkiem esmu tikusi pareizajā virzienā, tagad tik jāgaida, kad man pieslēgsies kāds profesionālis, jo gaidīšanas rinda diezgan gara, gandrīz 10 nedēļas, bet nu es ceru uz ko ātrāku. cerība muļķa mierinājums.

bet par jaukumu. darbā man tāds foršs ungāru pavārs strādā un man ta kā mazliet aizķēra kkādā brīdī viņš. garšs un stalts, kluss un interesants un tā un šitā un šodien, kad viņš gāja garām es sadūšojos un tā arī pateicu, ka man viņš patīk un, ka gribetu ar viņu kkad kkur aiziet kopā uz ko viņš mazliet samulsa, bet tā pavisam mazliet, un pateica kāpēc gan ne, jo tas viņam šķietot interesanti. tā nu man nezināmā nākotnē būs jauks randiņš ar foršo pavāriņu kkad ceram tuvākajā nākotnē un pašai vēl lielāks prieks, ka pati sadūšojos un pateicu kā ir, bez bailēm uz atraidījumu.
Linkpateiksi ar?

[9. Mar 2012|22:02]
vakar bija ļoti mīlīgi, es mācīju cept pankūkas un kopā atcerējāmies visu garšīgo, ko mammas un omes mēdz gatavot.
Linkpateiksi ar?

[2. Mar 2012|23:53]
vārtos savā bezmiegā, gaidu mistisku zvanu no nezinu kā, gribas izrauties, aizbēgt, nebūt vienai. tik skumji, tik nomākti.

un tad es aptvēru, ka patiesībā tā nav mana galvas problēma. man ļoti sāp kreisā puse krūskurvī, man ir saulausta sirsniņa, tā traki sāp un kož un locās un pirksti neklausa, nekas neklausa, man gribas izbēgt, man gribas novilcināt laiku, lai nesāp tagad, vēlāk, kā vienmēr gribas atlikt uz vēlāku šīs sāpītes, bet sirsniņa ir salausta, tā mazliet asiņo, man vajag sirsniņdakteri.
Link4 paziņoja|pateiksi ar?

[1. Mar 2012|11:11]
trakoti gribas pamīcīties ar kādu pa gultu pusdienas garumā.
Linkpateiksi ar?

navigation
[ viewing | 30 entries back ]
[ go | earlier/later ]