ja cilvēks ir gudrs šī vārda labākajā nozīmē, tad viņš sapratīs arī, ka cilvēkam piemīt unikalitāte un vērtība pašam-par-sevi. ka tev nav obligāti kaut kam jābūt vai kaut ko jāsasniedz, lai tu būtu vērtīgs un nozīmīgs. protams, šī sajūta nav tā labākā ilgstošai kultivēšanai ;), bet kaut kur dziļi sirdī to anyway var just un izsniegt sev nepieciešamo laimes daudzumu katrā situācijā ;)

tā ka nepastāv gan negatīva korelācija.
vienīgi tad, ja gudrība - tbš tas pats intelekts - ir neproporcionāli, asimetriski attīstīts, tad gan. tad cilvēks neredz kopainu un pazūd savā specifiskajā pasaulītē.