Garastāvoklis: | загрузился малость... |
Mūzika: | Сплин - Жертва Талого Льда |
normāls vīrietis - nenormāls vīrietis... телепузики маст дай....
normāls vīrietis nekad neuzklausa sievieti... normālam vīrietim no sievietes vajag tikai patīkami kopā pavadītu laiku un seksu... normālam vīrietim nav vajadzīga depresīva suicidāla sieviete... normālam vīrietim ir vajadzīga smaidīga, vienmēr laimīga, debesīs lidojoša būtne, kas gatava uz visu, ko viņš teiks... normālam vīrietim vienmēr ir taisnība, lai ko arī viņš teiktu... sieviete nekad nekritizē normālu vīrieti, jo viņš taču ir normāls vīrietis...
tad kāpēc ar mani viss ir otrādi? kāpēc man vienmēr nākas kontaktēties ar depresīvām sievietēm... man ir jāuzklausa viss ko viņas saka un galvenais, arī jāsaprot, ko viņas ar to vēlas pateikt... tas nekas, ka parasti viņas pašas nesaprot, ko grib pateikt... man tas ir jāsaprot... un ja kādreiz es nevaru klausīties, saprast vai just līdzi, es kļūstu slikts, nevajadzīgs... sievietes vienkārši paziņo, ka es esmu izmantotājs, ļauns, bezsirdīgs, etc... es taču esot psihologs un man jāprot uzklausīt un just līdzi...
kādreiz dažus gadus atpakaļ, es kādai sievietei pārmetu, ka viņa mani izmanto... viņa man pierādīja, ka tā tas nav un piedāvāja man par savu naudu nopirkt loterijas biļeti... es atteicos... bet sapratu, ka viņa mani neizmanto... šodien viņa mani apskāva un pateica, ka viņa mani mīl un ka tas nav tikai tāpēc, ka man mājās ir dators... es viņai ticu... es viņu arī mīlu kā māsu... tā bija norunāts pirms dažiem gadiem... viņas ir manas jaunākās māsas (tas nekas, ka visas ir vecākas par mani), bet es viņu brālis... un mēs visi viens otru ļoti mīlam... unintended arī ir viena no manām māsām... nezinu, vai viņa to vēl atceras, jo viņa ir bijusi arī mana sieva, ko gan diez vai atceras...
un vēl... es negribu, lai kāda no man pazīstamajām sievietēm šo lasot domātu, ka es runāju tieši par viņu... es nerunāju ne par vienu personiski... es runāju kopumā... nevienai no man pazīstamajām sievietēm izlasot šo nav jāmainās un jānomet mani dzīvniekiem no kā baroties (sorry, tibetiešu iespaidā paspruka)... ir jau labi tā kā ir... vienkārši tas ir dīvaini... rada nelielus kompleksus... vai arī tieši otrādi...
izaudzēšu garus matus, nogrimmēšu baltu seju, saģērbšos ādas drēbēs, sagraizīšu rokas un staigāšu apkārt kā depresīvais tīnītis gotiķis... salīdzinoši nesen es pirmo reizi sapratu, ka gotiķi ir masu kultūra... tad nu tas ir mans ceļš... jā, un sākšu staigāt uz trenažieru zāli un sist sievietes... tas man piestāvēs...
kaut kā pēdējā laikā Сплин vecie albūmi sāk šķist depresīvi un tieši tas, kas manai depresīvi tīniskajai dvēselītei vajadzīgs...