un joprojām vientuļie filmu vakari.... (labprāt kādu uzaicinātu, bet neviens jau nenāks... :(()
noskatījos Edvardu Šķērroci un Zilo Lagūnu... ļoti jaukas, bet tai pašā laikā naivas un bērnišķīgas filmiņas...

Edvards Šķērrocis, kā izrādās, ir kārtējā ideja par skaistuli un briesmoni.... interesanti protams, bet nu galvenā ideja kā jau vienmēr, kā savā laikā teica Lunicana Animae: vīrietis, lai cik kropls viņš būtu, vienmēr dabū labāko skaistuli... viņa guļ ar viņu un priecājas, ka viņai ir tāda iespēja... ciniski, protams, bet sava daļa patiesības tajā visā ir...

Zilā Lagūna arī bija ļoti jauka... varēja atskatīties uz to, kā kaila sieviete peld zem ūdens līdz pilnīgam apnikumam... tikai nez kāpēc tas neuzbudināja... filma uztaisīta tik labi, ka atkailinātos ķermeņos nav nekā erotiska... tas, viennozīmīgi, runā filmai par labu... bet nu pārāk naiva filma... bērniem, nonākot uz salas ir 7 - 8 gadi... viņi nezina, kas ir nāve, kas ir indīgs, kā var sist cilvēkam.... kas īpatnēji tam laikam, bērni nezina lūgšanas, zina tikai ka ir Dievs un ir Santa Klauss... konstatē, ka Santa Klausa nav un saprot, ka arī Dieva nav... meitenei sākas mēnešreizes tad, kad viņa jau ir pilnīgi fiziski attīstījusies, aktrisei varētu būt ap 22, bet noteikti filmā viņa ir domāta jaunāka... skūpstīties iemācās tikai tāpēc, ka to izdara bez maz vai nejauši... nu tālāk aiziet maigošanās, kur ļoti ātri tiek atrastas visas erogēnās zonas... kas ļoti interesanti, ka cilvēki, kuri saka "man kaut kāda dīvaina sajūta vēderā" lieliski zina, kur jāmeklē erogēnās zonas uz partnera ķermeņa... kopoties iemācās no jūras bruņurupučiem un nejauši sanāk bērniņš... protams nevienam no viņiem nav nojausmas, kas notiek, bet sieviete saprot, ka kopošanās izpaliks... jau pirmajā trimestrī bērniņš sāk spārdīties... es, protams, neesmu embriologs, bet pieņemu, ka tam tomēr tā nevajadzētu būt... viņai sākas nelaba dūša un kad viņas vīrietis jautā, kas notiek, viņa pieliek viņa roku sev pie vēdera un abi konstatē, ka tur iekšā kaut kas spārdās... paiet deviņi mēneši nemanot, tā arī abi nepamana, ka vēders viņai ir kļuvis krietni lielāks... un tad sieviete lielā steigā dzemdē... no dzemdību sākuma labi, ja stunda pagājusi... un labi, ka tā, jo savādāk vīrietis būtu kratījis un domājis, kas notiek... nu, atrod viņi pie kājām smiltīs bērnu un nezina, ko tālāk ar viņu darīt... dod viņam augļus ēst... šo vietu es nesapratu... dzemdēt nav gadījies, bet nu cik es zinu, tad tas ir viens no pirmatnējiem refleksiem, ka sieviete liek bērnu pie krūts... viņiem tas sanāk arī nejauši... tur bērnu pie krūtīm, viņš vismaz zina, kas jādara, sakampj zobos krūts galiņu un sāk zīst... ļaudis apjūk, bet neko nesaka... un vēl cilvēkiem, kuri daudzus gadus nodzīvojuši zem atklātas saules mežonīgos apstākļos ir ļoti skaista un maiga āda... vīrieša rokas vairāk izskatās pēc šuvējas rokām... īpatnēji....

bet nu kopumā abas filmas bija lieliskas... tiešām nav žēl zaudēto četru stundu... baudot mākslu, tā teikt...