dīvaina man tomēr ģimene...
no rīta cēlos un izdomāju, ka uz dažām stundām jāielien vannā.... un ielīdu... pēc brīža mājās pārnāca māsa ar kaut kādu draudzeni.... tās skaņas, ko viņas izdeva sarunājoties ir grūti aprakstīt vai atdarināt, ja to ierakstīt, varētu demonstrēt kā mūsu draugu no tālajām zvaigznēm valodu... arī pārvietošanās veids viņai vienmēr ir bijis īpatnējs... to ir grūti nosaukt par iešanu, jo kad viņa pārvietojas, ir tāds troksnis, it kā garām auļotu satrakojušos ziloņu bars vai deviņas ar pusi balles stipra zemestrīce.... vēl pēc laika mājās parādījās brālis... nokonstatējis, ka manis mājās nav (jo es taču biju vannā... :)) viņš ar troksni atrāva vaļā manas istabas durvis un iebļāvās "čau, Andri Neredzamais!"...

un es vēl domāju, ka es esmu dīvains, kad sēžu sveču gaismā, klausos death metal samērā iespaidīgā skaļumā un lasu Bībeli...