Kā to ņem. Jo man kaut kā negribētos ticēt, ka vampīrisms un citi pesteļi caurauž kaut kādas apziņas dzīles, drīzāk tīe varētu būt objektivēti cilvēka apziņas un zemapziņas atkritumi.

Bet nu gadsimts patiešām liek aizdomāties. Manuprāt, cilvēks tā ilgi nemaz neizturēs. Lai gan, ko es te muldu. Bija jau arī tādi, kas bļaustījās, ka vilcieni un automašīnas nav iespējamas, jo tādā ātrumā pārvietojoties, cilvēkam būs jāsajūk prātā. Bet neko. Kā izrādas, labi adaptējas cilvēk-radījums.

Redzi, es par patētisku nosaucu vampīrismu citu apsvērumu dēļ. Jo tas visvairāk ir tieši 19.gs. apspēlēts. Tā nebūt nav mūžīga tēma. Un mūsdienās, kad aktuāli ir roboti-slepkavas vai nu pat grūti jau pateikt kādi izdzimteņi, smieklīgi liekas, ka ļaunumu vai kaut kādas bailes varētu iemiesot ļoti tīrais vampīra tēls (kurš ir salīdzinoši tīrs PAT(!) tad, ja viņu reprezentē smirdīgs, apvēmies bomzis bez manierēm un pusjucis savā prātā).