Omnis fastinatio ex parte - diaboli est...
jau kādu pusgadu manā miniatūrajā grāmatplaukā pie visādām svecēm, statuetēm, vāzēm un sausajām rozēm, stāv izdrukāta sena alķīmiķu kārtula "omnis fastinatio ex parte - diaboli est" - "visa steiga nāk no velna"... man nav tendences kaut kur lipināt plakātus vai kādus citātus, šitas ir vienīgais... vienkārši ļoti patika... drīzāk ne patika... iedvesmoja, lika aizdomāties... un gribējās atcerēties... laikam jau arī tas ir tas, kas man nepatīk Rīgā... izdarīju interesantu novērojumu, palēnināju gaitu, ejot cauri tunelim, vecītis ar diviem tīkliem un ar acīmredzamiem iešanas defektiem, paskrēja man garāk un es atpaliku... un uz kurieni viņš interesanti tā steidzās, uz savām bērēm? es vienmēr izcēlos ar to, ka es pat pēc Rīgas standartiem staigāju pārāk ātri, tagad izdomāju pamēģināt absolūti mierīgu un nesteidzīgu, pat melanholisku gaitu... tas, izrādās sniedz pārākuma sajūtu... "es varu, a jūs nevarat"...

ok, piemērs par gaitu ir ļoti primitīvs un to ļoti maz skar augstāk minētā kārtula, bet vienmēr un viss sākas no sīkumiem un arī sīkumos ir vislabāk pamanāms... ai, po, atkal kaut ko samurgoju un savu domu tā rī nespēju izteikt... :P