un tā šī jautrā nedēļa dodas uz noslēgumu...

un tā nu nedēļa sākās ar eksāmenu... eksāmens tika uzrakstīts, tika apstiprināta prakses atskaites gatavība nodošanai, bet kad ierados birojā, patīkamais jaunums bija tāds, ka projekts, pie kura sanāca nostrādāt gandrīz nedēļu, nemaz netika iesniegts, jo ziemeļvalstu partneri domā tik ātri, ka atsaucas mēnesi pēc iesniegšanas termiņu beigām... šodien gan uzzināju, ka Nordic Council of Ministers projektu konkursam baigi daudzi nav iesnieguši līdzīgu iemeslu dēļ... vakarā atgriežoties Tīrainē, konstatēju, ka tvaika katls - vienīgā ierīce, ko es izmantoju vakariņu gatavošanā sev, bet neviens cits neizmanto, ir pazudis... vannas istabā gaidīja jauns prieciņš... tajā nevarēja tikt iekšā, kā vēlāk izrādījās, tāpēc, ka pāri vannai un praktiski visai vannasistabai bija pārlika liela finiera plāksne... tad jau nebija ilgi jāgaida, kad mājas saimnieces piedzīvotājs, kurš vienmēr mani izseko un skatās, kur es eju un kad man ir iedegta gaisma, paziņoja, ka es laižot iekšā āfrikāņus... izrādījās, ka es nāku caur aizslēgtām durvīm iekšā un no iekšpuses tās atslēdzu un tad nāk iekšā afrikāņi... bet viņam uznāk... vasarā viņš paziņoja, ka durvis bijušas aizslēgtas un viņš iekāpis mājā pa skursteni... un labākais, ka pats tam ticēja... viņa māte 85 gadu vecumā taisīja pašnāvību lecot no otrā stāva loga... nomira psihiatriskajā slimnīcā pēc dažiem gadiem... (savējie sapratīs...)

otrdiena bija burvīga, ar honeybee sēdējām pie Stiksas, dzērām vīnu, barojām no rokas gulbjus un līmējām ciet viens otra emocionālās rētas... saņēmu dāvanu 2000. gada dzimšanas dienā... mācījāmies skaitļus ar Džonatanu... vakarā birojā beidzot tika sataisītas atskaites par jau sen notikušo Slovākijas braucienu un papļāpāts par dzīvi... vienīgi jāmin, ka birojā es ierados stipri iereibis (sen tā nebija bijis no vīna) un pagāja zināms laiks, kamēr varēju klabināt klaviatūru tā, lai parādītos kaut kādi burti uz ekrāna... vakarā pie lilai spēlējām šahu un dzērām tēju... viņa konstatēja, ka es dzērumā daudz smaidu... laikam tā ir... normālā stāvoklī cenšos nesmaidīt... :)

rīts sākās ar to, ka ņirgājāmies ar lilai viens par otra matiem un devāmies uz centru - es uz skolu, viņa uz kino... pēdējā diena skolā pagāja skaisti, nodevu prakses atskaiti, parunājos ar pasniedzējiem, noformulēju diplomdarba tēmu, ieskrēju pie unintended uz tēju un tad pa spiegu ceļiem vedu viņu uz biroju, lai nokopētu pasi... pabeidzis vēstuli zemkopības ministrijai devos uz Tīraini, pa ceļam nopērkot nagu knaiblītes, vīlīti, skuvekli, etc... Tīrainē savācu savas mantas, sanāca viena liela soma, viena mana mazā soma, ar kuru parasti pārvietojos starp pilsētām un maiss ar gultasveļu... rīt saņemšu visu Rēzeknē... tā nu esmu pilnībā izvācies no Tīraines... tur paliek tikai dators bez klaviatūras... :D tik un tā man viņš nav vajadzīgs.... pabeidzis mantu vākšanu savedu sevi kārtībā, lai iegūtu kaut mazliet prezentablu izskatu šodienas semināram, devos gultā ar Bernu....

seminārā šorīt ierados pats pirmais, visu semināru nez kādā sakarā tika apspriests viens projekts, ko es biju rakstījis kaut kad vasarā, beigās viens dānis paziņoja, ka man vispār nebija tiesību šādu projektu rakstīt, bet piemērs tik un tā labs... :D pēc semināra vēl notika maziņa savākšanās Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kur tika nolemtas viena kopēja projekta niances... un devos uz autoostu, pa ceļam nopērkot Fromma "Escape from freedom"... tomēr esmu paraugpsiholoģijas students, jo lasu psiholoģisku literatūru un man tas pat patīk... :D

P.S. un jā, bija labs sapnis pirmdien... visu neatstāstīšu, bet bija jauka detaļa ar to,ka gāju ciemos pie lunicana_animae (pie kuras jau bija lone_wolf, andux un melora), bet tā vietā, lai ieiet mājā, atvēru kapa vāku un iekāpu kapā, kur bija dzīvokļi... pieklauvēju pie durvīm, lone_wolf atvēra mazu lodziņu un teica, lai nāku iekšā, bet durvis neatvēra un es ielīdu pa šo lodziņu, kas gan fiziski nav iespējams... :D pārējo nestāstīšu, sākas personiskas detaļas, bet Jungs priecātos par šo sapni... un varbūt pat Freids atrastu kur piesieties... bet Freida interpretācija šajā gadījumā būtu nu ļoooti perversa, tāpēc to es atmetīšu... :D