šodien beidzot man pieleca, ka ar IQ man viss ir daudz maz kārtībā un ne jau tā dēļ es esmu idiots... intelekts man ir normas robežās... vismaz pārāk zems, lai varētu piešķirt garīgo atpalicību, man tas nav... mana problēma, drīzāk, ir emocionālā idiotija.... tas ir tas, ko man savā laikā teica honeybee un kam es neticēju... un no kā viņa domā, ka mani vēl ir iespējams izārstēt... nu nez, iespējams, ka viņai ir taisnība... redzēs kā sanāks... ja es ņemšu vērā viņas pēdējo padomu, protams... un tas nu atkal ir atkarīgs no uzņēmības un spējas riskēt... riskēt es neprotu... pārāk mīlu drošību un mieru... redzēs... kas zin, varbūt arī saņemšos...

un ir ļoti dīvaini, ka vīzijas pirms iemigšanas man kļūst aizvien krāšņākas... tagad jau ar krāsām un dažādām balsu tonalitātēm... vēl trūkst garšu, smaržu un kinētisko sajūtu... domāju, ka arī līdz tām vairāk nav tālu...