Valentīndiena
sēdēju pie datora, dzēru mate un visu laiku rozā sirsniņas no visurienes lec laukā... izbesīja mani, cik var ņirgāties par cilvēkiem... kāpēc nevarētu svinēt oficiālu Ballantines day, starptautiskos Jāņus - cilvēki piedzērušies, bāri un alkohola tirgotāji pamatīgi nopelnītu, visi laimīgi - vilks paēdis un kaza dzīva... turklāt visi būtu apmierināti, jo dzert var gan pāri, gan arī vientuļnieki, un pat viss harēms var draudzīgā saticībā piedzerties... ehh, pie mate vispār labākās idejas rodas...
bļ@, nesaprotu kāpēc tādam komerciālam sviestam obligāti vajadzēja mūku par aizgādni... itkā jau tāpat kristietība nebūtu pietiekami piesmieta... drīz vien sv. Ģertrūde kļus par rudens izpārdošanas aizgādni... stulbie mirstīgie...

vispār šodien pašironijas lēkme uznākusi... sajutos mazliet kā tajā filmā par to alfonsu jeb kas nu viņš tur bija, uz kuru meita mani aizvilka - sēdēšu lūk es rītdien ar moldāvu vīnu pie diplomdarba un svinēšu komerciju... viss mans harēms mani pametis un izklīdis pa malu malām, nevienam mani nevajag, palikšu nevienam nevajadzīgs un pamests gluži kā bārenis Ziemassvētkos... ehh, šī nežēlīgā pasaule...