nu jā, izrādījās, ka manas pesimistiskās prognozes bija pārāk pesimistiskas... kā jau vienmēr glābiņš nāk tad, kad tas ir visvairāk vajadzīgs... ap trijiem naktī atnāca cilvēki, kuri man kaut kad iemācīja nekaunēties no sava uzvārda, bet ar to lepoties - tēvs ar tēva brāli... trīs pīpes, mate, karkāde, Mila Mar, Garmana, Poeta Magica, Tanzwut... jauks vakars... reizēm dzīve pati rūpējas, lai neliktos, ka tā ir nežēlīga...