izvēles brīvība, мать ее...
"visi līmē tādas tapetes, tad kāpēc tu tādas negribi?" - "visi staigā ādas jakās, tad kāpēc es staigāju mētelī?"

mana mamma vienmēr ir teikusi, ka es vienmēr ar visu esmu neapmierināts tikai tāpēc, ka es perfekti zinu ko es gribu... bet problēma ir tāda, ka tas, ko es gribu parasti vēl pasaulē nav radīts, un pazīstot mani, nekad arī netiks radīts... un tāpēc man vienmēr nākas samierināties ar nepilnību, ar trūkumiem, nākas iet uz kompromisiem....

pasaulē laikam nav nekā sarežģītāka, kā atrast tapetes, ar kurām Lords gribētu izlīmēt sienas savā istabā... bet ja arī pastāv, tad tā noteikti ir kavrolīna izvēle (apģērbu gan arī grūti (varētu pat teikt, neiespējami)atrast tādu, kas mani apmierinātu, bet šajā ziņā es vieglāk eju uz kompromisiem)... tā nu šodien beidzot atradu tapetes, kādas es gribētu, bet problēma slēpjas faktā, ka tām nevar piemeklēt atbilstošu apmali... tapešu meklēšana ilga kādu mēnesi un noveda līdz dažām histērijām manus vecākus, kurus es izvēlējos par upuriem, tb tiem, kam jāklausās, kas man nepatīk šajās vai citās tapetēs...

vajag Rīgā savākt kādu cilvēku ar labu gaumes izjūtu un pavalkāties tur pa tapešu veikaliem... pēc pieredzes zinu, ka izvēle nav īpaši lielāka, bet nu tomēr, varbūt ka kas atrodas...

šodien, atgriežoties mājās, satiku savu ārsti un jau taisījos bēgt, kad viņa mani pasauca un pateica, ka jāparunā... apsolīja, ka ja es nodzīvošu līdz decembra brīvdienām, mani atkal izvalkās pa ārstiem... es izteicu cerību, ka tomēr nenodzīvošu... labāk nomirt nesakropļotam... zārkā labāk izskatīšos....