Adon ([info]lord) rakstīja,
@ 2004-02-12 16:23:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
izrādās, ka es biju atradinājies no vientulības... vakar tā uz brīdi pat kļuva nomācoša... ļoti nomācoša... šādos brīžos gribas pamest visus savus draugus un palikt vienam uz mūžiem... vientulība reizēm tomēr ir kaitīga...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fragile
2004-02-12 16:30 (saite)
vienatne, vientulība
kaut kur pretruna vai arī es nesaprotu.

klau, vari man nu pavisam īsumā atbildēt - kādēļ cilvēkam rodas riebums (arī fizisks) pret mirušiem ķermeņiem, asinīm utt? bailes no nāves? līdzcietība? kas īsti?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]lord
2004-02-14 00:25 (saite)
es šos terminus lietoju nekorekti... man vientulība iestājas vienatnē, kad nogriezti visi kontakti ar cilvēkiem, tb, parasti - Rīgā esot...

šis riebums un bailes ir ieaudzināts... tautām, kurās no bērnības netiek audzināts šāds riebums, tas neparādās... arī bērniem, kas izauguši izolēti no vecākiem un civilizācijas ("maugļi") nerodas šāds riebums... vispār par šo tēmu, ja nemaldos, ļoti smuki Alans Votss rakstīja... domāju, ka Tev šis vārds varētu būt pazīstams... :)

un mana personīgā interpretācija savā laikā bija tas, ka cilvēks, vienīgais no dzīvniekiem, spēj prognozēt... viņš vienkārši perspektīvā neapzināti iedomājas sevi mirušā ķermeņa vietā... bet tā ir stulba interpretācija... :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?