par selektīvo atmiņu
šodien apglabājām vecmammu... nu, tas ir, man viņa bija pa-vecmamma - patēva māte... bērnība pa daļai pagāja pie viņas laukos un pēc tam es viņu redzēju tikai pāris reizes... neko tuvi mēs nebijām... bērēs cilvēki stāstīja savas atmiņas par viņu un es sapratu, ka man īpašu atmiņu saistībā ar vecmammu nav... bet jo vairāk interesanti ir tas, ka daudziem, ieskaitot cilvēkus, kuri ienākuši ģimenē krietni vēlāk, esot priekšstats, ka starp mums bija konflikts... un tie, kas ģimenē ir kopš manas bērnības, ar mani šajās dienās nereti uzsāka sarunu apmēram "es zinu, ka starp jums viss bija slikti, bet..." un pat mana sieva uzskata, ka mēs esam naidā...

un es patiešām nevaru atcerēties par ko varētu būt bijis konflikts... mana vecmamma ļoti nemīlēja pa-vecmammu (vismaz no viņas teiktā var rasties tādi secinājumi), viņa arī stāsta par to, ka pēdējā mani esot situsi, bet es neko tādu neatceros un vecmamma jau arī nevarētu to zināt - neko daudz viņas netikās... gan jau visi zina kaut ko, ko nezinu es... patiesībā - man šis cilvēks bija pilnīgi vienaldzīgs tāpat kā, es pieļauju, es viņai... cenšoties atcerēties jebko tagad atcerējos vienu epizodi no bērnības - kāds no bērniem (mēs bijām kādi 4 vai 5 uz to brīdi) bija kaut ko nogrēkojies un neviens neatzinās, pa-vecmamma visus nostādīja rindā un lūdza izbāzt mēli, sak, kuram uz mēles krustiņš, tas arī melo... krustiņš izrādījās uz mēles man un es nebiju vainīgais, bet saņēmu sodu un guvu dzīves mācību - dzīve ir nežēlīga, ne vienmēr mēs tiekam sodīti par saviem noziegumiem, dažreiz ir svarīgi uzņemties grēkāža lomu... toreiz man tas smieklīgi nelikās...

un viss, vairāk neko īpaši neatceros.. atceros, ka vienreiz biju pie viņas labu laiku pēc insulta, viņa mani nepazina, bet smaidīja... man patika, ka viņa smaida, likās sirsnīgi, kaut arī apzinājos, ka viņai nav ne mazākās nojausmas, kas es tāds un ko šeit meklēju...

bet man joprojām interesanti, kāpēc visi ir pārliecināti par starp mums pastāvošu konfliktu, acīmredzot, bērnībā kaut kas ir noticis, gribu zināt kas... jo savā apzinātajā vecumā es neatceros, ka turētu uz viņu ļaunu prātu... man viņa bija gluži vienkārši vienaldzīga...