stāstam izrādījās turpinājums - nākamajā dienā aiznesu albumu vecmammai, viņa atver un - 'o, rekur mana stiprināšana baznīcā', 'rekur mana mamma, šeit tētis', un šķir albumu cauri un visiem sauc vārdus... un brīnās, ka pašai šādu bilžu nav... viena gan atradās identiska viņas albūmā..

šodien jau vesela komisija sēdēja un centās saprast kas pa kam gan no manas, gan sievas puses... vecmammai pirms diviem mēnešiem bija insults, tāpēc grūti noturēt uzmanību un ne vienmēr var saprast tās radniecības, ko viņa stāsta, bet viņas (vecmammas) vectēva otrā sieva, šķiet, ir sievas vecvecvecmammas māsa... albums, šķiet, piederējis ne gluži sievas ģimenei (nesen nomira Regitas vecmamma, tāpēc noskaidrot, no kurienes tas albūms pie viņiem, nav iespējams), bet laikam piederējis dzimtas kopīgiem kaimiņiem, kuri arī nedaudz rados gan ar vieniem, gan ar otriem (bet mūsējo radniecību vēl neatradām)... un šodien noskaidrojās arī tas, ka mana onkuļa labākais draugs ir sievas mātes brālēns... pilnīgs pīļu dīķis - visi ar visiem... ģenētiska radniecība mums ar sievu parādās kādā 6. paaudzē...