nu, daudz maz vienā valodā runājam tikai pēdējos 100 gadus, līdz tam katrs runāja savā dialektā... tajā pašā Latgalē joprojām katrā ciemā savs dialekts, tad nu pabrauc 15 kilometrus un dabū pa seju par ņirgāšanos, līdz Endzelīnam & draugiem tas pats bija visā Latvijā... atkal latgaliešu valodas piemērs (šo situāciju pazīstu labāk) - vēl piecdesmitajos gados liela daļa latgaliešu latviešu valodā runāt neprata un daudz ko nesaprata un, piemēram, mana vecmamma, kura visus savus pāri 90 gadiem ir nodzīvojusi 20 kilometru rādiusā, praktiski nezina latviešu valodu.. kad mēs - mazbērni, savā starpā runājam latviešu valodā, viņa uztver nelielu daļu no mūsu runātā, un vecuma īpatnības šeit nav pie vainas..

tāpēc interesanti dažreiz pabraukt pa Latviju un paklausīties, kā veci cilvēki runā, viņi vēl atceras, kā runāja viņu vecāki un kaut kas no tiem dialektiem ir saglabājies..

un vēl par ņirgāšanos - cilvēkiem, kas zina krievu valodu, ļoti smieklīgi izklausās ukraiņu vai poļu valoda... latviešiem lietuviešu valodas galotnes izraisa spazmas, bet lietuvieši saka, ka dzirdot latviešu valodu fonā izklausās pēc riktīgi dziļāko lauku lietuviešu valodas... un tā tālāk.. katrreiz, kad ir divas radniecīgas valodas vai dialekti, otrs vienmēr izklausīsies smieklīgi, tā ir mūsu psiholoģijā ieprogrammētā ksenofobija, kuru vienkārši jāņem vērā... savā ziņā tieši tāpēc visās, vismaz Eiropas, valstīs dialekti ir tikuši aktīvi apkaroti un pamests tikai viens-divi, kuros runāja tā brīža vara

es atkal burtiski pirms pusstundas kādā avotā saskāros ar "latviešu valodas dialektu - kursenieku valodu" un nolamājos, ka nedaudz kaitinoši, ka visi attiecīgās saimes dialekti tiek pakārtoti vidus dialektam kā pārākajam (vienīgais iemesls, ka visi runājam pašreizējā latviešu valodā ir tas, ka šādi (well, ne šādi, bet līdzīgi) runāja Rīgā), kaut arī tiem pašiem kurseniekiem ar latviešiem praktiski nekāda sakara nav..