Šis nav attiecināms tikai uz staļinlaika arhitektūru, kas bija patiesi iedvesmas pilna un gandrīz vai tāda autentiska zeitgeista manifestācija ikdienas mākslā. Tas attiecas uz attieksmi pret "novecojušajiem" estētikas standartiem vispār. Paskaties uz modernajām ēkām. Pārsvarā stikla un bleķa megastruktūras Pikaso stilā. Neorganiskas un pompozas, līdzīgi kā stagnācijas laimeta episkā arhitektūra Sovokā.
Tāpēc ir tik liela nostaļģija pēc omulīgās un skaistās veco laiku arhitektūras no dažādiem gadsimtiem. Kāpēc mums ir neaizskaramas vecpilsētas. Tur vienkārši atceries, ka pilsētu būvniecība nav tikai, lai skudrām ir kur dzīvot, bet tā veido visu tautas gara stāvokli vai ir tās atspoguļojums (feedback loop).