par eiropiešiem
mana personība attīstījās laikā, kad bija aktuāli mīlēt Eiropu.. mēs ļoti gribējām uz Eiropas Savienību un tāpēc mums mācīja mīlēt Eiropu, asociēt sevi ar to, veda uz Eiropu nu rādīja - šī ir daļa no tevis, tas esi tu, tu esi Eiropa... tajā laikā es nesapratu par ko ir runa, taču izbaudīju iespējas, ko deva Eiropas mīlēšana un nekad šo mīlēšanu neesmu nožēlojis, lai arī nekad tam īsti neesmu ticējis.. no otras puses, cilvēki aizbrauc uz kaut kādu Vāciju, Īriju vai Šveici, paliek tur uz dzīvi un pēkšņi nez no kurienes kļūst par īsteniem latviešiem, karstiem Latvijas patriotiem un tautas dziesmu dziedātājiem, lai arī mājās šī Latvija bija pie vienas vietas un latviskums ieslēdzās tikai tad, kad bija jāiet uz vēlēšanām, vai jāpiekar Latvijas karodziņš šādi demonstrējot pretstatu svētā Georga lentītēm...

tad nu lūk, ceļojot pa Eiropu es nekad neesmu izjutis sevi kaut kā īpaši kā latvietis... par patriotu mani ir grūti nosaukt, ja atskaita to, ka nedevos kopā ar pūli iekarot galvaspilsētu un ārzemes, bet pēc universitātes atgriezos dzimtajā pilsētā (lai arī līdz tam laikam visa ģimene pilnā sastāvā paspēja pārvākties uz Rīgu) latvietiskums man vienmēr ir bijusi visai tukša skaņa... un tad nu es atbraucu uz ASV un es momentā sajūtos, kā Eiropietis... dīvaina sajūta, ņemot vērā, ka nekad neesmu jutis sevī neko tuvu nacionālajai vai etniskajai piederībai un te nu pēkšņi - Eiropietis....

es visu dzīvi dzīvoju pārliecībā, ka amerikāņi galīgi nejēdz Eiropas ģeogrāfiju tāpēc uztver Eiropu kā valsti ar galvaspilsētu - Parīzi... vai arī galvaspilsētu Londonu, bet Parīze apmēram, kā Amerikā Ņujorka... izrādās, ka šeit katra puķu pārdevēja zina, kur atrodas Latvija un pat parasti var pāris randomus faktus izstāstīt... un atkal, salīdzinot kaut ko, es pats saku 'Eiropā ir šādi' vai 'Eiropā nekā tāda nav', es nekad neko nesalīdzinu ar Latviju, atskaitot ceļus, kuri tiešām šeit ir identiski Latvijas ceļiem (bildēs dažreiz grūti atšķirt, ja neredz krāsojumus uz asfalta, kuri šeit demonstrē komunikāciju atrašanās vietas), Latvija ir pārāk sīka vienība, Latvija uz kopējā fona ir ļoti ļoti Eiropa... Amerikā vairums lietu ir tik atšķirīgs, ka Eiropa sāk likties daudzējādā ziņā ļoti homogēna... un jā, es šeit jūtos nevietā, es jūtos tuvāks katram Eiropas spānim, norvēģim vai bosnietim, kā ierindas amerikāņiem... es šeit jūtos kā Eiropietis...