par jūru
Jautājums, kas man ienāca prātā Valencijas pludmalē un jau otro mēnesi neliek mieru - kādas bija antīko grieķu, romiešu, viduslaiku aristokrātu un feodālā laikmeta zvejnieku rekreācija pie jūras un vai tāda vispār bija? Vai romieši sauļojās, ja tā, tad kādas tradīcijas bija ar to saistītas? Vai hoplīti gāja peldēties, lai patīkami pavadītu laiku, nevis lai trenētu spēku un izveicību vai lai kādam uzbruktu? Vai viduslaiku zvejnieks brīvā brīdī zvilnēja pie jūras skatīdamies tālumā uz aiz horizonta zūdošajiem mastiem? Vai 6. gadsimta hercoģiene lūkojās uz mēness ceļu jūrā? Man visa sauļošanās/peldēšanās/caurāmdienāmpiejūraszvilnēšana šķiet ļoti garlaicīga un muļķīga laika nosišana, tāpēc interesanti, vai tā ir jauno laiku tradīcija, vai cilvēkiem tas vienmēr ir bijis raksturīgi? Nekur vēstures avotos ne ar ko tādu neesmu saskāries. Ovīdijs rakstīja par nimfām, kas dīķos plunčājās, bet tas nav gluži tas, imo.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: