Par Sisters Of Mercy, dinozauriem un Latvijas galveno mūzikas atskaņošanas problēmu (Live)
Pirmais koncerts, uz kuru es apzināti biju, bija dīvainas grupas, kuru par laimi Latvijā vairāk neviens neatceras - Reamon uzstāšanās Ķīpsalā. Un tas, kas mani toreiz ļoti pārsteidza - ka tas skan tik slikti... Es samaksāju 15 latus, lai klausītos drausmīgi sliktā kvalitātē piesmakušā telpā kājās stāvot starp tūkstošiem spiedzošu un grūstošos pusaudžu to, ko mājās varētu noklausīties patīkamā kvalitātē un skaļumā vienatnē vai ar labiem draugiem..

Kopš tā laika ir pagājuši daudzi gadi un esmu b bijis daudzos koncertos un uzstāšanās un Latvijā neatkarīgi no tā - spēlē vietējā folkloras kopa vai Depeche Mode, viss skan drausmīgi.. pēdējais ļoti nokaitināja Menueta koncerts pirms dažām nedēļām, kad nevarēja saprast nevienu vārdu jo mikrofoni bija ļoti klusi un bungas ļoti skaļas, bet šobrīd esmu Sisters Of Mercy koncertā un gaidu, kad tas beigsies...

Vislabāk situāciju raksturo gotu meitene, kura stāv tepat blakus atspiedusies pret kolonnu... Brīdī, kad es pavisam sapratu, ka labāk nekļūs, viņa izvilka telefonu un austiņas... Un ieslēdza Sisters Of Mercy... Vismaz tā izskatījās no attāluma pēc covera... Tā nu viņa visu koncertu stāv ar austiņām un akmens sejas izteiksmi... Vienvārdsakot, ja tas būtu karaoke, puišus nosvilptu no skatuves..

Telpa ir pilna ar dūmiem, dzirdami ļoti skaļi basi, kas plēš bungādiņas, uz skatuves ir ģitāra un bass, kurus praktiski nedzird... Vokāls te parādās, te pazūd, lēkā pa skatuvi ar radio mikrofonu, attiecīgi - ko dzied saprast nav iespējams, un pirmo reizi pieķēru sevi pie domas, ka fonogramma nav nemaz tik slikta lieta... Periodiski - vismaz reizi dziesmas laikā no pārslodzes spiedz akustiskā sistēma (o, atkal), skaņa ir nevis slikta (o, atkal), bet traģiski slikta... Jā, daudzi spiedz un danco, bet tie ir pārsvarā tie, kas dzer alu, pakaļējās rindās ļoti daudz sejas izteiksmju, kuras demonstrē atklātu watafaku...

Nu jā, paši vien vainīgi - uzstājas leģendas un laist garām šādu iespēju būtu grēks, taču kā jau pierasts ar astoņdesmito un deviņdesmito gadu leģendām - tur viņi arī palikuši un arī ne mazums marazma līdz šim laikam sadzīvojuši, un lai arī, ja tagad uzstātos kāds Deep Purple vai Jethro Tull, es biļetes nopirktu pirms saprastu, ko vispār daru, tomēr turpmāk daudz kritiskāk izvēršu vai man to vajag... Leģendas ar to arī labas, ka paliek leģendas, ne velti parasti ir sakritis laiks, kad esmu kāda kolektīva koncertā un pārstāju tos klausīties...

Un atvainojos par iespējamām kļūdām, manam telefonam ir savs intelekts un tas nekautrējas aizstāt manis rakstīto ar paša idejām....