Mūzika: | Bohemian Rhapsody by Bruce Dickinson |
Entry tags: | Ceļš |
par Camino, kā tādu
vispār jau Camino ir tāda samērā saudzīga padarīšana - izklaide pensionāriem un cilvēkiem, kam īsti nav ko darīt, kam gribas nedaudz uzturēt savu fizisko formu, paskatīties pasauli, pakavēties pārdomās un pameditēt, satikt dīvaiņus un vienkārši skaisti pavadīt laiku... kad kādam pasaki, ka jānoiet 300, 500, 800, kur nu vēl 1000km, tas izklausās nereāli daudz, bet patiesībā viss, līdzīgi, kā tas ir ar visiem faktiem, sevišķi tiem, ar ko mūs baro masu mediji, ir atkarīgs no tā, no kāda leņķa skatās... normālais attālums, ko tāds piligrīms noiet dienas laikā, ir 20 - 25km - tās ir 4-5 stundas nesteidzīgā tempā, pārējais laiks paliek čilošanai un dzīves baudīšanai... 20 km dienā var notiet arī slimie un vārgie... un tādu gājēju ir pietiekoši... protams, pietiek arī teju profesionālu gājēju, kas iet dienā pa 40 - 50km, praktiski bez pieturām un īpaši neaizelšoties, bet tādu nav daudz, absolūti lielākais vairākums dodas čilot... no mums satiktajiem bija arī
16.04.2014./19:50 Tomar
(..) No rīta pamodāmies pēc sešiem, pabrokastojām, vācietei ir 75 gadu un šis ir jau n-tais ceļš, kuru viņa iet, tāpēc visam ir gatava un daudz ko pateica priekšā. Un jā, viņa, dāma būdama, nes uz sevis 5kg. Es nesu virs 10, varētu būt ap 12. Nospēru no groza 4 apelsīnus, lielākā daļa gan bija liegi papuvuši. Drīz vien mūsu vāciete pazuda aiz horizonta, [pēc brīža parādījās] pensionāre ar kavalieri (nez no kurienes uzradās) – 60 gadīgu vācieti. Vēlāk Tomarā satikām jau vieglās pastaigas drēbēs. (..)
Viņa pārdzīvoja par to, ka mums sāp kājas un teica, ka tā jau mēs iet nedrīkstam, jāparādās ārstam... un viņa gāja lielākus attālumus par mums, tāpēc drīz vien nozuda...
ok, mēs neejam 20km dienā, mēs ejam vidēji 30 - 40km, bet tas tā nedaudz nožēlojami, ka pie šādiem attālumiem mums kājas ir tulznās, traumētas locītavas, pleci asinīs un citas nelaimes... un pēdējie kilometri vienmēr ir mokas... Romas laikā ātrais maršs bija 60km dienā - pilnā bruņojumā... un pēc īsas atpūtas karavīrs bija gatavs slaktēt gallus, druīdus un citus barbarus...
būtu interesanti Kanādas vai ASV trekus pastaigāt, bet tam tad ir jāveltī pārlieku daudz laika un ar pašreizējā fiziskajā formā tur darīt nav ko...