par laika cilpām sapņos
sapnis sākas ar tagadni, kad mana māte (nezinu, kādi īsti bija iemesli) uzskata, ka man ir jāpiedzimst noteiktā dzimtā, un dodas pagātnē, lai atrastu man tēvu no attiecīgās dzimtas un ieņemtu mani... tas arī notiek, māte paliek pagātnē un iznēsā bērnu un dzemdē meiteni... bērns tiek atstāts pagātnē, māte dodas uz tagadni, bet nekas nav mainījies, pa to laiku meitene izaug un satiek manu tēvu tagadnē un viss notiek, kā iepriekš, tagadnē nekas nav mainījies, māte pagātnē ir dzemdējusi pati sevi, it kā feils, bet beigās, kad darbība pārslēdzas uz mani, man pēkšņi izsauc attiecīgās dzimtas pārstāvis un es ar busu dodos kaut kur ellē ratā, kur šis sirmais vīrs strādā ir pilots un ispletņlēkšanas instruktors... un viņš tad man arī izstāsta visu šo stāstu, un to, ko mana māte nezināja (jo auga bez vecākiem), ka viņa ir šīs pat dzimtas atvase (īsti nesapratu, sirmais vīrs ir mans vectēvs vai viņa brālis) un es tad arī JAU sākotnēji biju šajā dzimtā... laika cilpa noslēdzās un viss palika savās vietās, atskaitot vienu nelielu paradoksiņu.......

P.S. nē, nekādas filmas vai grāmatas par ceļošanu laikā pēdējā laikā neesmu lasījis :D bet vakar prātoju par to, ka ja es būtu Romanova vietā un būtu slepens sociālisma piekritējs vai arī man vajadzētu kaut kur nozust vai kaut ko krasi pamainīt dzīvē, gan jau, ka es arī izvēlētos līdzīgu "nāvi" un obligāti ar skābi aplietiem un neidentificējamiem līķiem... par to, savukārt sāku domāt, jo uzzināju, ka galvenais Rasputina nopelns nebija vis kaut kādas mistiskas spējas, viņš vienkārši aizliedza carevičam dot tā laika panaceju, ar ko ārsti turīgajās aprindās ārstēja visu pasaulē - aspirīnu, viņš esot vai nu zinājis, vai arī intuitīvi nojautis, ka aspirīns stipri kavē asins sarecēšanu, vai arī vienkārši ticējis, ka visas zāles ir ļaunums un šādā veidā uz kādu laiku praktiski izglābis dzīvību