par fotoaparātiem
man patīk vārīties par to, ka fotoaparātam nav nozīmes, ka visu izšķir fotogrāfs un optika, bet pie velna, viegli vārīties, kamēr pašam ir pro klases kamera... kamēr Rīgā tīrījās no putekļiem, biju paņēmis no darba lētāko no kanona spogulenēm... brāķa procents - 40-60%, ibio, kā tas ir iespējams? sanāk, ka es galīgi neprotu bildēt, ta roka nodrebējusi, ta vispār kaut kas garām, ta par tumšu, ta par gaišu, viss slikti, no fotosesijas 30 kadri, kuri kaut cik ēdami.. jā no kameras praktiski nav atkarīga bildes kvalitāte, bet bildes kvalitāte ir atkarīga no fotogrāfa, kurš ar to bildē, un ja tā ir nežēlīgi maza, viegla, neparocīga un neergonomiska kamera, galā sanāk kaka... man katrreiz ir jādomā, kā pamainīt diafragmu vai iso, un tā kā tas ir visai piņķerīgi, tad, protams, ja ir iespējams, izvairos to darīt, un saskaros ar rezultātu... kamera ir drausmīgi viegla un rokās to normāli paņemt nevar, tāpēc rezultātā mēs dabūjam nodrebējušas, izsmērētas bildes, kamēr meklē fokusu, kamera izkustas tik ļoti, ka pat tuvu netrāpi, nemaz nerunājot par to, kas notiek, kad tādam štruntiņam uzkabina balto objektīvu, kurš ir vismaz trīs - četras reizes lielāks par pašu kameru... tā lūk... viss slikti.. un es lamāju fotogrāfus iesācējus par tādām pašām bildēm, kādas man pašam aizvakar sanāca... eh...

pēc pusotra simta izšaudītiem gaisā kadriem beigās tomēr izvilku lentniekus Canon 5, kurš ir praktiski identisks manējam digitālajam, un perfekti guļ rokā un klausa, un Kiev 88, kurš ir ne tikai ķieģeļa izmērā un svarā, bet arī kadra izmērs 6x6cm dod vaļu ekstāzei, un sajutos daudz labāk... tā reize, kad uz lentas sanāca vairāk izdevušos kadru, kā uz digitālā