par situāciju kupēšanu un izdzīvošanu
devītajā un divpadsmitajā klasē lielākie pārdzīvojumi saistās ar pāris eksāmeniem gada beigās, kuru rezultāti noteikšot visu nākamo dzīvi... devītajā klasē vienkāršāk, bet 12. gan ir baigi nopietni un ar tiem skolotāji biedē jau kopš desmitās klases... pēc tam nāk augstskola, kur eksāmeni ir katrā disciplīnā reizi semestrī... tiekot līdz kādam trešajam kursam eksāmenus sāc uztvert kā nepatīkamu, taču neatņemamu dzīves sastāvdaļu... ja turpini studēt (un manā gadījumā jau iet uz beigām 11. studiju gads), eksāmenus sāc uztvert kā kaut ko maznozīmīgu - uz tiem ir vēlam aiziet, taču citādi nothing special...

līdzīgi arī ar citām situācijām... sākumā smiekli, asaras, distress līdz nervu sabrukumiem, depresijas, taureņi vēderā līdz tam, ka asinis nāk pa degunu un tā... un ar laiku viss noreducējas līdz "kas ir labākais, ko var darīt šajā situācijā?", "ok, time will tell", situācijas atrisinās efektīvi un ar minimālu kaitējumu veselībai un nākotnes plāniem... Sūfiju tradīcijā pastāv koncepts "גם זה יעבור", "This too shall pass", tradīcija stāsta, ka šāds uzraksts ir bijis iegravēts Zālamana gredzenā...