par mašīnu meistariem un to valodu
vakar biju mēreni šokēts, kad standarta meistars (runā nepārtraukti, lamājas par to, ka mana mašīna ir pilnīgs $ūds, pusstundas sarunas laikā cigarete zobos ir konstanti, vienīgi vairākkārt nomainās, nu un spļaudīšanās, pats par sevi), no kura runas izsvītrojot visas necenzētības, kuru vienīgais mērķis ir signalizēšana par emocionālo stāvokli, runa kopumā saīsinātos par procentiem 60-70.. klausījos viņu kā parasti ar pusausi, pie rupjībām dzīvojot Rēzeknē esmu pieradis, tāpēc īpaši nepievērsu uzmanību, taču kaut kas radīja kognitīvo disonanci un es nespēju saprast kas tas ir... un tikai tad pamanīju, ka starp necenzētībām viņš lietoja arī ē... citus vārdus.... apriori, u.c.... pareizās vietās un kontekstos... tālāk klausīties jau bija tīrā bauda, šādu valodu kokteili es savā mūžā nebiju dzirdējis... un tad es visu vakaru domāju, kāds varētu būt cilvēka bekgraunds, kurš visu mūžu ir strādājis ar rokām, bet valodā lieto akadēmiskajā pasaulē ierastos terminus.... varbūt arī es, kad beidzot tikšu pie trešās augstākās izglītības un aiziešu strādāt par sētnieku, tāds būšu?