a pirms pārtūkstoš gadiem šajā dienā cilvēku dedzināja... lai saulīte lēktu agrāk...
brālis: viņš ir ne tikai stulbs; viņš pie tam vēl ir arī gudrs...

brālim atnesa 1 naktī kaut kas dāvanu, viņš ienāca istabā un es palūdzu, vai viņš nevar iepazīstināt mani ar saviem draugiem, kas naktī nāk un nes dāvanas... un tad viņš man izstāstīja, ka no manis viņa draugi šausmīgi baidoties, jo pirms gadiem 6 - 7, kad es vēl biju mazliet psihopātisks un kad man pieriebās kāds no brāļa draugiem, es paķēru nazi, piespiedu to viņam pie kakla un paziņoju, ka ja viņš vēlreiz spers savu kāju manā mājā, es viņam pārgriezīšu rīkli... un es nešaubos, ka tajā laikā es to arī būtu izdarījis... tad nu tagad šis stāsts brāļa draugu vidū esot kļuvis par leģendu...

dīvaini... pēdējo 4 gadu laikā pirmie Ziemassvētki bez meitenes... parasti man ap šo laiku bija... laikam jau tāpēc, ka ziemā patīk, ja ir silti... bet šī ir silta ziema...

šodien biju baznīcā un mazliet padomāju par to, ka Rēzeknē ir 2 katoļu baznīcas - lielā katedrāle un neliela kompakta baznīciņa ar ļoti jauku priesteri, pie kura bērnībā staigāju grēkus sūdzēt, kad viņš vēl vadīja katedrāli... un Ziemassvētkos cilvēki iet vai nu uz vienu, vai arī uz otru... katedrāle atrodas pilsētas nomalē, bet "baltā baznīca" ir centrā... tie, kas iet uz katedrāli, kopš laika gala ir skaitījušies "krutākie"... es vienmēr eju tikai uz katedrāli... "baltajā baznīcā" esmu bijis reizes divas, kaut gan tā ir pavisam netālu no mājas... cilvēki dodas uz baznīcu, lai parādītu cik viņi jauni un smuki, vai arī satiktu draugus... es šodien draugus ļoti maz satiku... kādus 6 - 7... cilvēku bija pārāk daudz, bet ne tik daudz kā katru gadu... bija tikai daži tūkstoši... un tas tiešām ir maz... satiku galvenokārt cilvēkus, kurus iepriekšējās dienās biju redzējis pie manis vai arī ar ko biju pīpējis ūdenspīpi pēdējās dienās... tikai 2 nebiju redzējis vairākus gadus... un nebija jau arī vērts viņus redzēt... sāka man vēlēt labus ziemassvētkus, es paklanījos, pagriezos un ne vārda nesakot aizgāju... nezinu, manuprāt, normāla reakcija uz cilvēkiem...

nu jā, man ir priecīgi Ziemassvētki.... sēžot vienam pašam ar brāli, kurš saiņo dāvanas visai ģimenei, bet es esmu bijis pārāk slinks, lai ģimenei nopirktu dāvanas, tāpēc man nav īpaši ko saiņot... un es tāpat nekad nesaiņotu... aiznestu uz veikalu, lai iesaiņo... uzreiz redzams, ka mums nav vienas asinis... viņam ir cits tēvs... nevis no mūziķu dzimtas nācis, kā tas ir man, bet gan īsts "kolhoznieka paraugs"... ļoti apdāvināts un gudrs strādīgs cilvēks... bet viņam ir praktiskais intelekts, tāpēc mēs ar viņu nesaprotamies, jo viņš manas tukšās teorijas un spriedelējumus atsakās saprast un nesaprot, kāpēc es tāds slinks...

iespējams, ka bija vēl kaut kas, par ko es gribēju rakstīt, bet tam nav nozīmes, jo nekam nav nozīmes... dzīve ir skaista... reizēm...