logu_skidrums ([info]logu_skidrums) rakstīja,
@ 2018-04-16 20:23:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ja nesen iegūtā, gadiem ilga rūpnieciskās jaudas stresa un lēni mirstoša mājdzīvnieka emocionāli sadragātā pudeļmāsa nesalūzīs savā apņēmībā kādu dienu izlaist, arī man ies secen sestais vakars zem promilēm. tad tā vietā būs šķīvju daudzīšana. jebkurā gadījumā mājupceļš pirms pusnakts nav kārtīs. labi, ka terapijā iemācījos sev uzticēties. baigi cilvēcīgi vajag kādu, kas uzticas. kas nenoliedz to vienīgo spēku, uz kā turas viss pārējais. kas pie katras stiprākas vēja pūsmas nelauza rokas par vienīgo ozolu mežā. un, ja varētu palūgt... arī lai neienīst.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]logu_skidrums
2018-04-17 17:29 (saite)
pakaļā nekas nav aizlaists. tos, kas nevar mani paciest, nemocu ar klātbūtni. ar tiem, kas nevar mani pieņemt, neomocu sevi. bet tie ir tikai daži. kopumā pie draudzību uzturēšanas un jaunu veidošanas strādāju gandrīz katru dienu. palikt bez šajā brīdī būtu neizturami un bītami.

par grāvi gan žēl. smagos brīžos kontakts nepadodas pat uz līdzenas vietas. kur nu vēl pāri grāvjiem. bet kā ir, tā jādzīvo. izsāpēšu sāpāmo un būšu atkal normāls. cerams, ka tad mums būs atkal vieta uz viena mauriņa. (:

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?