Es domāju, ka tikai attiecībās ar citu cilvēku (ne obligāti romantiskajās, bet tai skaitā romantiskajās) var iegūt to kosmisko drošības sajūtu.

Cilvēks nav sala, ir dabiski vēlēties to drošības sajūtu, kas rodas mutually supportive attiecībās, whether romantiskās vai nē. Based on the fact we are animals, I think it's entirely normal to feel a bit unsafe if you find yourself all alone in the world, and to want to belong.

Man šķiet, ka ir grūti veidot attiecības, ja šo drošības sajūtu ceri saņemt tikai no viena vai pāris cilvēkiem. Man šķiet, ka kaut kam, ko varētu saukt par kosmisku drošības sajūtu, tuvojies tad, ja tici, ka principā būs cilvēki uz kuriem var paļauties - varbūt katrs savā laikā un vietā, bet tomēr būs.

(Reply to this) (Thread)

Tā gan! Turklāt - visgudrāk ir tad, kad cilvēks, uz kuru pilnīgi droši vari paļauties, esi tu pats.

(Reply to this) (Parent)

Domāju, ka nē. Cilvēkam pašam jāspēj sev pateikt: "Viss būs labi", nevis gaidīt to no otra.

Otrs var būt labs katalizators, lai drošības sajūtu iemācītos iegūt un dzīvot tajā.

Manuprāt, attiecības to kosmisko drošības izjūtu tieši izaicina pārbaudījumam, nevis sniedz.

(Reply to this) (Thread)

nu bļa (piedod)

(Reply to this) (Parent)