nu es nezinu, man ir tāda sajūta, ka Tev jau ir izveidojies diezgan galīgs spriedums par "visiem šitiem te", un vai Tu mani uzklausīsi, ja es paudīšu savas pārdomas par mentālo veselību, cilvēku garīgajiem meklējumiem, mentālās veselības aprūpi utt. varu tikai pateikt ka vistuvāk tvaika ielai esmu bijusi pēc breikapiem un citiem attiecību fakapiem, tātad mīlestība ir sūdīga lieta? jo mēs viņu meklējam it kā lai būtu labāk bet beigās graizām rokas, guļam uz ielas, zaudējam svaru un kļūstam darba nespējīgi un lietojam trako tabletes?
vai arī, pirmkārt, mēs nezinām kādā stāvoklī tā sieviete bija pirms tam, un kas viņai tieši notika - psihoze, šizofrēnija, bipolaritātes maniakālā fāze? neviena no šīm lietām nevar rasties tukšā vietā.
es pati varu iedomāties arī dažus garīgo mācību scenārijus kas var nonest jumtu nestabiliem cilvēkiem vai neapdomīgiem garīgā ceļa gājējiem, jo sāk strādāt enerģijas, piemēram, kundalini un tantriskā prakse kombinācijā ar marihuānu.
bet varbūt jāatkāpjas vēl soli atpakaļ un jāpajautā, kas ir normāls, un kura ir īstā realitāte par kuru interesēties, ar ko piemēram literatūra ir labāka par Normundu Astru, un vai normalitāte pati par sevi ir kaut kāds pārāks esamības stāvoklis.