Es īsti nesapratu analoģiju ar gripu.

Nedomāju, ka pati grāmata ir kāds ļaunums, kuru izlasot, visi sajūk prātā. Bet vēsturē ir bijuši piemēri, kad grāmatas tikušas ar kāda palīdzību izmantotas un tur teiktais interpretēts pavisam ačgārnā veidā.

Es domāju, kāda ir to cilvēku atbildība, kas, uzņemoties skolotāja lomu, noved cilvēku pilnīgā tumsā, kas beidzas ar lekšanu pa logu, sagrieztām drēbēm, skriešanu uz riņķi un domām, ka pagrabā ir vilciens un krematorija utt? Varbūt, ka nekāda un cēloņsakarība praktiski nav pierādāma.