Lapeņu kolonija
Aizvakar biju dzejas lasījumā Lapeņu kolonijā Skanstes ielas rajonā. Kad jautājām, kā tika nolemts šeit rīkot pasākumu, saņēmām atbildi: "Tur pamestā mājā dzīvoja viens bezpajumtnieks, kurš kādā dienā pamodās no tā, ka viņa mājai rauj nost jumtu." Un viss, ar to stāsts beidzās. Sabrukusi māja, gruvešu kaudzes, ugunskurs no turpat atrastajiem dēļu gabaliem, desas un Absolut šņabis no kakliņa* (jo glāžu tur nebija). Visa centrā sēž klasiķis Uldis Bērziņš, un notiekošo filmē Ilona Brūvere. Vakar klasiķi atkal satikām Akka Laa autoru pusdienās / balvas pasniegšanā. "Redz, vakar tikāmies Lapeņu kolonijā, šodien jau restorānā Bibliotēka nr. 1," es teicu. "Vienmēr jau nevar tā kā vakar," skumji atbildēja Uldis Bērziņš.

Kad sāka pasniegt balvas, viens no galdiņiem izlikās to nemanām - sarunājās un ēda, skaļi džinkstinot dakšas un nažus. Ieskatījos uzmanīgāk un ieraudzīju, ka galvenais trokšņa avots pie šī galdiņa ir neviens cits kā maestro Raimonds Pauls.

*Es personīgi šņabi nedzēru.