Viņš ir spējis ietekmēt vismaz vienu ārkārtīgi ievērojamu literatūrkritiķi: http://rigaslaiks.lv/raksti/mans-uzdevums-ir-jus-sasmidinat/
"Plašākas sabiedrības ievērību Rikss gan ieguvis ar pavisam ko citu – proti, savu nedalīto jūsmu par Bobu Dilanu – “labāko vārdu lietotāju mūsdienu Amerikā”. Tā izpaudusies ne tikai viņa oficiālo un neoficiālo ierakstu kolekcionēšanā (kolekcijā esot 1700 vienības), bet pat grāmatā “Dylan’s Visions of Sin” (2003), par kuru nelabvēlīgi kritiķi izteikušies, ka tā esot “(autora) talanta izšķiešana”, “nepelnīti smalka analīze” un pat “zīda maciņa taisīšana no cūkas auss”. Oksfordas profesors Džons Kerijs rezumē: “Ja vien Riksam iegribēsies, viņš tev spēs pierādīt, ka pat telefongrāmata ir brīnišķīgi izsmalcināta un dzejiska.”Es par to pārliecinājos 2006. gada augusta beigās Bostonā"

Lūk, mani tas Rikss arī pārliecināja vismaz par to, ka "kaut kas jau tur ir".