Reāli besī
Lieta, kas man tiešām ārprātā krīt uz nerviem, ir pašironijas trūkums un neveselīga ieciklēšanās uz savu pārliecību. Es zinu, ka uz Liānu Langu dusmoties nedrīkst (runa ir par viņas reakciju uz prezidenta vēlēšanu Texxxtu Twitterī), bet nu tomēr, es vienkārši nevaru. Viss ir ļoti forši un smieklīgi tikai līdz brīdim, kad tas skar ideoloģiskos pretiniekus, visus tos ļaunos, pretīgos ušakovus, lembergus un žanetas jaunzemes - grendes. Tiklīdz tas aizķer arī tevi, tā tas, izrādās, ir pretīgi, neobjektīvi, un izpelnās pārmetumus par politisko angažētību, faktu sagrozīšanu un ko tikai tur vēl nē. Vārdu sakot, inteliģences paraugstunda.