Tas jau tieši labi, ka praktiskā, materiālā dzīve piepeši var apburt. Tā sajūta, ko es tur izlasīju - varbūt ielasīju iekšā kaut ko savām sajūtām - ir "o, re, kā es varu, izrādās", kas rodas brīžos, kad pārsteidz pats sevi, tam pat nav jābūt nekam īpašam, vienkāršām ikdienas darbībām, kas tomēr kādreiz teorijā ir šķitušas neizdarāmas vai pat neiedomājamas.
Un es priecājos par pazīstamiem, kam labi iet ārzemēs, tas mani iedvesmo un pamazām bīda tuvāk tam brīdim, kad saņemšos arī pati doties kaut kur prom un kādu laiku padzīvot.