nu jā, par to, ka šitā saņemties var ar nepatīkamām lietām un padarīšanai paliek vienas reizes pasākuma raksturs, piekrītu.

par publisko uzstāšanos varu pastāstīt no savas pieredzes: saņēmos, iemācījos, dabūju labāku darbu, runāju publiski diezgan vēsi, taču tas nenozīmē, ka ļoti izbaudītu pašu procesu, drīzāk jau to, ka tagad vispār to spēju. ja cilvēkam kopš šūpuļa būtu tendence izbaudīt attiecīgo procesu, viņam diez vai būtu ar to radušās problēmas vēlākos dzīves posmos. katram droši vien ir savi komforta procesi, un tos nekomfortablos procesus cilvēks var ļoti labi apgūt tādā funkcionālā līmenī - "kad jau vajag, tad jau".