piekrītu, bet arī ticu, ka tad, ja māsasmeitai ir leikēmija, vari saņemties un vienreiz nolēkt no klints, pārvarot bailes, bet tā arī paliek par vienu izņēmuma reizi. vai arī tas tā drīzāk ir ar nepatīkamām lietām - piemēram, man tiešām likās, ka špricēt nav forši, kā jau vairumam, bet saslima kaķis, nebija izejas, un normāli iešpricēju, viss kārtībā. bet man no tā nebija bail.

taču, vai cilvēks, kuram, piemēram, ļoti bail publiski uzstāties, var to iemācīties vēsi darīt, jo motivācija ir dabūt labāku darbu, piemēram? nevis tā, ka saņemties un kaut kā norunāt, bet reāli kļūt par bezbailīgu runu teicēju?