Aizjūras depeša ar grifu Nesteidzīgi
Jūsu Augstlabdzimstīb!

Tik ciešos sakaros ar dzīves karalisko galu neesmu bijis kopš 90-to gadu sākuma, kad toreizējais Latvijas luteriskais archibīskaps diviem zinību zilo asiņu izslāpušiem studentiem uz Nōrvēģijas Karalisti atveda vairākus litrus spirta Royal, rāmi pārkāpjot striktos aizliegto vielu aprites noteikumus. Bet viņam jau Debesīs likumi rakstīti (ne pieputējušās kancelejās): mīli savu tuvāko kā savu blašķi. Un miers.
Ievērojamais (un, iespējams, tālab bez vēsts pazudušais) ziemeļamerikāņu leksikolōgs Grāfs Ambrōzijs Bīrss mieru raksturo ne visa glaimojoši (Peace, n. In international affairs, a period of cheating between two periods of fighting), taču Jūsu pavalstniekiem, padevīgi ziņošu, kaŗa arī nekāŗojas. Es pat Jūs klusībā saucu par Mieralieni. Mieralieni Mundrō. Droši varat iekļaut mani savas mieralistes listē. Pret dokumentiem jau tagad īstenoju rūpīgi bezrūpīgu attieksmi. Ārvalstīs Jūsu padevīgs āksts parasti uz jautājumu du jū hav aj dī? atbild ar neslēptu aj hav nou fakin ajdī, mann.
Mann jau šī turneja vēl nav galā. Pāris nedēļas vēl smelšos svešzemnieku pieredzi un piedzirdi, lai pavasarī to nestu uz mieralistes apcirkņiem.
Amsterdamas cellē tosestdien ierados ap vieniem dienā. Torīt es kādas 7 reizes forsēju ciematiņu Kaldenkirchen, pēdējo vācu pieturu pirms Venlō. Un atkal, un atkal parubījos un atģidos pie Diseldorfas vai Štutgartes. Daudz aizraujošu notikumu un novērojumu ieskicēju savā ceļojumu burtnīcā. Mazliet smeldz atmiņas par tām trim reizēm, kad ārvalstu kolēģiem sarkastiski un kategōriski norādīju, ka tagad beidzot saprotu, kā viņi varēja pakāst to fakino karu, taču, zinot, ka diplomātiskas nōtas par šo nevaid iesniegtas, ir pamats uzskatīt, ka cilvēki manu viedokli ir uzklausījuši ar izpratni. Ko vispār visiem novēlu.
Jums, Mieralien — arī mierīgu dieniņ'.

/pie Dambja rezidējošais āksts

lai rezidentu spēks Jūs svētī!