Jā, bet tad jau arī būtu iemesls, jāreaģē uz jaunu vidi. Un tomēr, kad tu viņu atkal aizvestu mājās, viņš necik nebrīnītos par to, kas noticis, viņš nedomātu: "tur bija kruti, bet šeit nav, reāli stulbi". Viņš vienkārši atkal domātu tikai par savu nekruto vidi. Nākošreiz paviljonā viņš atcerētos, ka ir tur bijis, bet tas ir arī vienīgais veids, kā viņš spēj izmantot atmiņas. Viņš nevar tās izsaukt, kad vien vēlas, lai apcerētu, priecātos vai paskumtu.

Dzīvniekiem vienkārši nav spējas domāt pašiem par saviem domu procesiem - dzīvnieks nevar ne apzināties sevi kā būtni, kurai var būt uzskati, atmiņas, vēlmes, bailes, satraukumi, pārsteigumi, ne arī analizēt tos, lai izdarītu secinājumus, kā to dara cilvēki. Viņiem smadzenes ir tikai tāpēc, lai funkcionētu tagadnē.

Ja kaķis "brīnās", kad tikko ir redzējis cauri istabai izskrienam milzīgu siļķi, viņš tikai vēl atrodas emocionāli uzbudinātā stāvoklī, ko izsauca kaut kas, ko viņa smadzenes automātiski neatpazīst. Viņš tobrīd nedomā "bļe, milzu siļķe", viņš domā "slikti vai labi slikti vai labi slikti vai labi" tik ilgi, kamēr nomierinās, nodomā "labi", un guļ tālāk.