Nu, piemēram, kaķis sapnī ķer žurku. Kad viņš pamostas, žurkas vairs nav. Viņš vairs žurku neķer. Viņš arī to nemeklē, jo darbība visticamāk notikusi kaut kur citur, kaut kādā zivju paviljonā. Līdz ar to, realitātē viņam nav neviena atskaites punkta, no kura uzsākt meklējumus. Nu, tad viņš ar savu tagadnē ieslodzīto domāšanu parausta plecus un neko. Iet zivis ķert.

Viņus jau vispār metafiziskā pasaule nepārsteidz. Viņi taču redz spokus utt.