Proza.Dzeja.Publicistika.
Proza.Dzeja.Publicistika.šodien 02:50

Kļūt par īstiem Minhauzeniem daudziem meļiem traucē tieši tas, ka, stāstot nepatiesības, viņi tomēr pieļauj kādas sev raksturīgas lietas. Tās ir viņu lielākās kļūdas. Ja viņi pieļautu katrreiz citas it kā uzkrītošas lietas, tad izdotos draugus apmuļķot. Meliem izaugtu garas, garas kājas, nakts jauktos ar dienu, un pasaule kļūtu tikai arvien neskaidrāka!

It kā esot tā, ka balodis par ko nesen jums stāstīju, patiesībā ir bijis pasta balodis. Viņš bija lidojis tieši no pasta ar telegrammu rokās. Telegramma, protams, bija domāta man. Tā bija ļoti svarīga telegramma, kuras dēļ balodis bija gatavs atdot savu dzīvību. Vārnas patiesībā nebija vārnas, bet ļaundaru miesas, kuras bija pārtapušas citā veidolā. Arī balodis patiesībā nebija vien pasta balodis, bet arī visu labo dvēseļu gans. Viņš bija cīnījies ar vārnām visu garo un sūro ceļu līdz pie pašas mājas tās viņu nokausēja. Telegrammu aizpūta labie ziemeļu vēji un tagad tā esot drošībā. Tajā ir rīcības plāns. Vesela shēma. Es pat teiktu - vesela dzīve iekšā. Es gaidu, kad tā sameklēs citu ceļu. Vēl viena sastapšanās ar nāvi nogalēs mani pašu. Lauzu galvu par tām dvēselēm. Kurš gan tagad tās gana kopš balodis ir miris? Cik lauku un augļu tās jau pāragri noēdušas?

Arī tie visi, protams, bija meli. Jo nezinu, vai tu, lasītāj, esi draugs vai ienaidnieks!



Lasīt vairāk »